Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuva dara visu iespējamo, lai stiprinātu savu aizsardzību, gatavojoties “X stundai”: ievērojami palielinot valsts aizsardzības budžetu, izvietojot vācu brigādi, piesaistot Vācijas munīcijas ražotāju “Rheinmetall”, gar robežu novietojot “pūķa zobus”, izveidojot aizsardzības obligācijas un ieviešot jaunas dronu spējas.
Salīdzinot ar 2022.gada sākumu, kad Lietuvas aizsardzības budžets bija aptuveni 1,05 miljardi eiro, jau 2022.gada martā tas palielinājās līdz 1,5 miljardiem eiro. Savukārt 2024.gadā budžets pieauga līdz 2,3 miljardiem eiro, un tiek prognozēts, ka tas sasniegs 3,5% no IKP.
Tomēr šie centieni neizpaliek bez izaicinājumiem.
Šīs nedēļas sākumā pēc Valsts aizsardzības padomes (VGT) sēdes prezidenta galvenais padomnieks drošības jautājumos paziņoja, ka ņemot vērā pašreizējos apstākļos un aizsardzības nozarē pieejamos resursus, Lietuva līdz 2030.gadam nespēs izveidot armijas divīziju.
“Ja apstākļi nemainīsies, mūsu nacionālā divīzija līdz 2030.gadam nesasniegs pilnas operatīvās spējas,” pēc Padomes sanāksmes sacīja prezidenta Gitana Nausēdas (Gitanas Nausėda) galvenais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Ķēstutis Budris (Kęstutis Budrys), ziņo Lietuvas nacionālā raidsabiedrība LRT.
Pašreizējā stāvoklī Lietuva to sasniegs tikai 2036.-2040.gadā, viņš teica.
Viena no nozarēm, kurai jāpievērš īpaša uzmanība, ir pretgaisa aizsardzība. Valdošās “Tēvzemes savienības-LKP” deputāts Mindaugs Skritulsks (Mindaugas Skritulskas) BNN sacīja: “Šis jautājums tiek uzsvērts daudzos Lietuvas forumos. Būtiska ir arī sabiedrības sagatavošana “X stundai”. Mums līdz ar pieaugošo ģeopolitisko spriedzi ir jāpielāgo mūsu ieguldījumi aizsardzībā un atturēšanā.”
Kā 24.oktobrī paziņoja aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas), nākamgad plānots, ka vismaz trīs NATO sabiedrotie Lietuvai rotācijas kārtībā nosūtīs pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Kasčūns jau iepriekš norādīja, ka NATO sabiedrotajiem Eiropā būtu jāizvieto militārās spējas Lietuvā, un Nīderlande ir viena no šīm valstīm.
Pagājušajā gadā NATO vienojās par rotācijas pretgaisa aizsardzības modeli Baltijas jūras reģionā, lai Baltijas valstīs pastāvīgi rotētu šīs sistēmas. Tomēr līdz šim tikai Nīderlande Lietuvā uz dažām nedēļām vasaras mācību laikā ir izvietojusi tālās darbības rādiusa sistēmas “Patriot”.
Jūlijā Vašingtonā notikušajā NATO samitā tika panākta vienošanās, ka rotācijas gaisa aizsardzībai Baltijas jūras reģionā būtu jānonāk alianses militārās vadības pakļautībā, nevis jāpaļaujas tikai uz atsevišķām dalībvalstīm.
Turklāt Lietuvas pārrunas ar “Rheinmetall” varētu aizkavēt Vācijas aizsardzības giganta plānotās rūpnīcas būvniecību Radvilišķos par diviem līdz trim mēnešiem, uzskata premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė).
Lai gan konkrēti iemesli netiek atklāti informācijas konfidencialitātes dēļ, finanšu ministre Gintare Skaiste (Gintare Skaistė) ir minējusi “finanšu jautājumu sarežģītību”.
Lietuva ir diskreditējusi “Der Spiegel” ziņojumu, kas balstīts uz noplūdušu ziņu, kurā teikts, ka Vācijas brigādes izvietošana Viļņai rada ievērojamas finansiālas problēmas.
“Nav šaubu, ka Vācijas brigādes un “Rheinmetall” munīcijas ražotāja ierašanās ir stūrakmeņi mūsu aizsardzības spēju palielināšanai,” BNN sacīja parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Arvīds Pocjus (Arvydas Pocius).
Viņš arī uzsvēra, ka kopš kara sākuma Ukrainā Lietuvas aizsardzības budžets ir dubultojies.
Augustā sākās jauna 170 hektāru liela militārā kompleksa būvniecība. Vācijas Federālās aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Nils Hilmers (Nils Hilmer) atzīmēja, ka Vācijas brigādes izvietošana Lietuvā ir viens no lielākajiem Vācijas armijas īstenotajiem projektiem. Aptuveni 80% brigādes tiks izvietoti topošajā militārajā kompleksā Rūdninkos, kur būs vairāk nekā 4 000 vācu karavīru – tikpat, cik Lietuvas pilsētā Šilalē. Brigādes sastāvā būs aptuveni 5 000 karavīru, un paredzams, ka trešdaļa no viņiem ieradīsies kopā ar savām ģimenēm.
Lietuvas Aizsardzības ministrija lēš, ka ieguldījumi militārajā un mācību infrastruktūrā Vācijas brigādes uzņemšanai varētu sasniegt 800 miljonus eiro.
Aprīļa sākumā Lietuvā ieradās brigādes sākotnējā komandējošā vienība ar aptuveni 20 militārpersonām.
Turklāt Lietuvas Aizsardzības ministrija ir nākusi klajā ar dronu (UAV) attīstības plānu, kas ietver dronu operatoru kursus Militārajā akadēmijā, dronu operatoru reģistra izveidi un vietējo ražotāju atbalstīšanu. Dronu attīstība saņems atbalstu arī no paramilitārās Strēlnieku savienības un NVO.
10.oktobrī Lietuva laida klajā savas pirmās viena gada aizsardzības obligācijas, piedāvājot 2% gada procentu likmi. Obligācijas ir pieejamas gan privātpersonām, gan uzņēmumiem līdz 28.oktobrim, to dzēšanas termiņš būs 2025.gads, un to mērķis ir atbalstīt aizsardzības finansējumu.
Tomēr bijušais aizsardzības ģenerālis Valds Tutkus (Valdas Tutkus), kurš šajā amatā bija no 2004. līdz 2009.gadam, pauda šaubas, lai gan kopumā atbalstīja valdības centienus stiprināt aizsardzību.
“Aizsardzības līdzekļu izlietojums varētu būt pārredzamāks, taču es saprotu šādas informācijas sensitivitāti. Tomēr daži komponenti, piemēram, “pūķa zobi” gar Karaļauču (Kaļiņingradas) robežu, ir pārlieku popularizēti,” BNN uzsvēra Tutkus.
Lietuva plāno tērēt 600 miljonus eiro pastāvīgajiem pretmobilitātes pasākumiem, lielāko daļu finansējuma novirzot kājnieku mīnām.
Tomēr Tutkus un daži augstākā līmeņa ģenerāļi ir apšaubījuši šos skaitļus un plānotos pasākumus.
“Ja pienāks “X stunda”, agresorvalsts Krievija neatkārtos Ukrainā pieļauto kļūdu, kad uz valsti ar vairāk nekā 50 miljoniem iedzīvotāju tika nosūtīti 250 000 karavīru. Tāla darbības rādiusa raķetes, kuru mērķis ir mūsu galvenā infrastruktūra, mazinātu šo “pūķa zobu” nozīmi,” viņš norādīja.
Tutkus joprojām ir arī skeptisks pret nesen veiktajām militārajām simulācijām, ko prezentēja lietuviešu žurnālists Edmunds Jakilaitis (Edmundas Jakilaitis), kas parādīja, ka ar papildu desmit miljardiem eiro aizsardzības izdevumiem nākamajos četros gados Lietuva varētu pretoties Krievijas iebrukumam desmit dienas, iegūstot laiku NATO intervencei.
Lai gan valsts aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns atzinīgi novērtēja pētījumu, Tutkus apšaubīja tā optimistiskos pieņēmumus.
“Pētījumā ir radīta pārāk rožaina aina, lielā mērā balstoties uz aizsardzības izdevumiem, bet neņemot vērā daudzus citus būtiskus faktorus,” sacīja Tutkus, piebilstot, ka pastāvīgās runas par “nenovēršamajiem” Krievijas draudiem nāk tikai par labu aizsardzības industrijai un kara kurinātājiem.
“Krievija ir aktīvi iesaistīta Ukrainā. Būtu absurdi domāt, ka tā varētu atvērt otru fronti,” piebilda bijušais ģenerālis.
Pēc Kasčūna teiktā, ar papildu aizņēmumiem Lietuvas militārie izdevumi nākamgad varētu pieaugt līdz 3,5% no IKP. Pašlaik aizsardzības budžets 2024.gadam paredzēts aptuveni 2,5 miljardu eiro apmērā jeb 3,03% no IKP.
