Satiksmes ministrija (SM), Igaunijas Klimata ministrija un Lietuvas Transporta un sakaru ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorātu (“DG Reform”) un ar Tehniskā atbalsta instrumenta (TSI) atbalstu veidos vienotu pieeju efektīvākai “Rail Baltica” projekta īstenošanai un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldībai, ziņo SM pārstāvji.
Projektu īstenos konsultāciju uzņēmums “Ernst&Young Advisory SAS” (EY), kas izvēlēts “DG Reform” publiskās iepirkuma procedūras rezultātā.
Piektdien, 25.oktobrī, SM notika projekta atklāšanas sanāksme, kurā iesaistītās puses pārrunāja kopējā projekta mērķus, sasniedzamos rezultātus un pielietojamo metodoloģiju, lai atrastu vienotu pieeju “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības jomā un normatīvajā regulējumā. Kopējais mērķis ir mazināt šķēršļus, kas ir saistīti ar valstu administratīvajām atšķirībām un kas var kavēt “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas efektīvu pārrobežu ekspluatāciju.
Projekta trīs prioritārie virzieni būs vienotu pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību (SPS) jautājumi, efektīva normatīvā regulējuma un funkcionāla institucionālā ietvara izstrāde “Rail Baltica” infrastruktūras pārvaldības modelim, finansēšanas modeļa izstrāde “Rail Baltica” infrastruktūras objektiem, piemēram, ritošā sastāva depo, kravu termināļiem un pasažieru stacijām, kuru izmaksas nav attiecināmas no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansējumu.
Projektā tiks pētīta esošā situācija, lai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai un 2016.gadā pieņemtajiem grozījumiem izstrādātu vadlīnijas kopīgi pasūtītajiem pārrobežu pakalpojumiem.
Līdz šim Latvija, Igaunija un Lietuva ir izstrādājušas savas SPS pieejas dzelzceļa nozarei savu valstu teritorijai, komentē SM.
Savukārt, lai efektīvi izmantotu ritošo sastāvu un infrastruktūras kapacitāti, nodrošinot pārrobežu savienojumus, reģionālie pakalpojumi pa “Rail Baltica” dzelzceļa līniju netiks ierobežoti valstu robežās. SM skaidro, ka ir nepieciešams veikt tirgus analīzi un, pamatojoties uz to, definēt SPS modeli, tādējādi maksimāli izmantojot “Rail Baltica” infrastruktūras sniegtās iespējas.
Projektā tiks sagatavoti arī ieteikumi normatīvā regulējuma pilnveidei, lai nodrošinātu “Rail Baltica” pārvaldību pēc vienotas infrastruktūras principiem, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievēroti visi piemērojamie Eiropas Savienības (ES) tiesību akti.
Lai gan “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks Igaunijā, Latvijā un Lietuvā būs attiecīgā valsts, kurā šī infrastruktūra atrodas, mērķis ir to ekspluatēt pēc kopīgiem principiem un nosacījumiem, skaidro SM pārstāvji, norādot, ka infrastruktūras pārvaldības darbības modelī ir būtiski sinhronizēt nacionālos un pārrobežu “Rail Baltica” lietošanas aspektus – drošības pārvaldību, kustības vadību, jaudas sadali, maksas noteikšanas principus un citus saistītos aspektus.
Tāpat projektā tiks analizēta papildu finansējuma piesaistes risinājumi Eiropas un nacionālajā līmenī no publiskajiem un privātajiem līdzekļiem, lai segtu “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecību, informē SM pārstāvji. Ministrijā skaidro, ka EISI finansējums ar atbalsta intensitāti līdz 85% tiek piešķirts tiešām attiecināmām izmaksām – pamatā dzelzceļa virsbūves un apakšbūves darbiem, kā arī dzelzceļa sistēmu ierīkošanai. Turpretim citi ar “Rail Baltica” projekta ieviešanu saistītie infrastruktūras objekti tiek uzlūkoti kā projekta netiešās attiecināmās izmaksas, kurām finansējums netiek piešķirts.
Puses vienojās, ka efektīvai projekta pārvaldībai tiks organizētas regulāras sanāksmes. Tāpat Baltijas valstu transporta ministrijas apņēmās sadarboties ar konsultantu EY un sniegt projekta īstenošanai visus nepieciešamos datus un informāciju.
ES Tehniskā atbalsta instruments (TSI) ir ES programma, kas sniedz īpaši pielāgotas tehniskās zināšanas ES dalībvalstu iestādēm, lai tās varētu izstrādāt un īstenot strukturālas reformas. ES līmenī TSI koordinē “DG Reform”, savukārt katrā ES dalībvalstī ir nacionāla līmeņa koordinējošā iestāde.
TSI projektu īstenošanai nav nepieciešams dalībvalstu līdzfinansējums, informē SM pārstāvji. “DG Reform” nodrošina arī iepirkumu procedūras, līgumu slēgšanu un maksājumu veikšanu projektu īstenotājiem, tādējādi mazinot administratīvo slogu saņēmējinstitūcijām. TSI projektu īstenošanā parasti tiek piesaistīti starptautisko finanšu institūciju, starptautisko organizāciju, ES dalībvalstu nacionālo ekspertu vai auditorkompāniju ekspertīze.
Jau ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1 435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.