Pēc tam, kad Ukrainas pretgaisa aizsardzības vienības naktī uz svētdienu, 24.novembri, notrieca 50 no 73 izšautajiem droniem, prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja Ukrainas Rietumu partnerus koncentrēt centienus, lai palīdzētu nodrošināt pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas spētu aizsargāt cilvēkus, bet piektdien viņš paziņoja, ka Ukraina strādā pie jaunu pretgaisa aizsardzības veidu izstrādes, lai novērstu “jaunus riskus” pēc tam, kad Krievija izmantoja jaunu vidēja darbības rādiusa raķeti, kas nosaukta par “Orešņik” (Lazda), ziņo “Reuters”.
Ukrainas izmeklētāji pēta jaunās Krievijas vidējā darbības rādiusa ballistiskās raķetes atlūzas, kas ceturtdien tika izšauta uz Dnipro, pirmo reizi karā izmantojot tik jaudīgu ieroci.
Ukrainas eksperti pēta šādas atlūzas, lai gūtu priekšstatu par Krievijas militārajām piegādes ķēdēm, ražošanu un to, kā izstrādāt pretpasākumus.
Zelenskis savā nakts video uzrunā sacīja, ka turpinās raķetes fragmentu ekspertīze, “lai noteiktu visas detaļas un specifikācijas attiecībā uz raķeti. Un lai kopīgi rastu atbildes reakciju uz šo eskalācijas soli”.
“Pasaulē ir pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas spēj aizsargāties arī pret šāda veida draudiem,” viņš sacīja. “Tas ir tas, uz ko mums visiem ir jākoncentrējas.”
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka raķete “Orešņik” tika izmantota, atbildot uz to, ka Ukraina pagājušajā nedēļā izmantoja Rietumu raķetes pret mērķiem Krievijā.
Putins paziņoja, ka raķetes “Orešņik” pārtveršana nav iespējama.
Svētdien Zelenskis “Telegramā” publicētajās piezīmēs norādīja, ka “gandrīz katru dienu” visā valstī tiek izsludināta gaisa trauksme.
Viņš norādīja, ka pagājušajā nedēļā Krievija ir izvietojusi vairāk nekā 800 vadāmās aviācijas bumbas, aptuveni 460 dronu un vairāk nekā 20 dažāda veida raķetes.
“Ukraina nav ieroču izmēģinājumu poligons. Ukraina ir suverēna un neatkarīga valsts. Taču Krievija joprojām turpina savus centienus nogalināt mūsu cilvēkus, izplatīt bailes un paniku un vājināt mūs,” viņš sacīja.
Zelenskis piektdienas vakara uzrunā paziņoja, ka “Ukrainas aizsardzības ministrs jau rīko tikšanās ar mūsu partneriem par jaunām pretgaisa aizsardzības sistēmām, kas spēj aizsargāt dzīvības no jauniem riskiem”.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja likumu, ar kuru no 1.decembra tiks atlaisti līdz 10 miljoniem rubļu (95 835 ASV dolāriem) lieli parādi tiem,
kuri pievienosies bruņotajiem spēkiem, lai vismaz gadu cīnītos Ukrainā.
Centrālās bankas dati liecina, ka kopš 2022.gada februāra, kad Kremlis nosūtīja karaspēku uz Ukrainu, krievi arvien vairāk uzņemas patēriņa kredītu parādus.
Krievija ir veicinājusi militārpersonu piesaistīšanu, piedāvājot lielas atlīdzības, kas ievērojami pārsniedz vidējās algas, tādējādi ļaujot armijai palielināt skaitlisko sastāvu Ukrainā, neradot jaunu masveida mobilizāciju, kā tas notika 2022.gada septembrī.
Lasiet arī: Putins dod mājienu par iespējamiem triecieniem Rietumvalstīm
