Polijas premjerministrs Donalds Tusks (Donald Tusk) trešdien, 27.novembrī, paziņoja, ka divu dienu vizītes laikā Zviedrijā mudinās Baltijas un Ziemeļvalstis kopīgi rīkoties attiecībā uz Baltijas jūras ūdeņu drošību, Zviedrijai, Vācijai un Lietuvai turpinot kriminālizmeklēšanu par Baltijas jūrā bojātajiem zemūdens kabeļiem, ziņo “Reuters” un “Politico“.
Saskaroties ar konflikta eskalāciju Ukrainā, NATO valstis veic kopīgus pasākumus, lai sevi aizsargātu, tostarp kopīgi kontrolē gaisa telpu virs Baltijas valstīm tā dēvētās “gaisa telpas policijas” ietvaros.
“Es pārliecināšu mūsu partnerus par nepieciešamību nekavējoties izveidot analoģisku formulu Baltijas ūdeņu kontrolei un drošībai – “jūras policiju”, kas būtu kopīgs Baltijas jūras piekrastes valstu pasākums, kuras izjūt līdzīgu apdraudējumu no Krievijas puses,” sacīja Tusks.
“Ja Eiropa ir vienota, tad Krievija salīdzinājumā ar Eiropu ir tehnoloģisks, finansiāls un ekonomisks punduris,”
viņš piebilda. “Bet, ja Eiropa ir sašķelta, tad Krievija rada draudus katrai Eiropas valstij atsevišķi.”
Tusks trešdien un ceturtdien piedalīsies Baltijas un Ziemeļvalstu premjerministru sanāksmē un tiksies ar Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu (Ulf Kristersson).
Sarunās tiks apspriestas transatlantiskās attiecības, reģionālā sadarbība drošības jomā un kopēja politika attiecībā uz karu Ukrainā.
Polijas premjerministra paziņojums izskan pēc tam, kad 17. un 18.novembrī mazāk nekā 24 stundu laikā tika bojāti divi zemūdens kabeļi – viens, kas savieno Somiju un Vāciju, un otrs, kas savieno Zviedriju un Lietuvu,– Vācijas aizsardzības ministram Borisam Pistoriusam liekot domāt, ka tā bijusi sabotāža.
Zviedrija, Vācija un Lietuva pagājušajā nedēļā uzsāka kriminālizmeklēšanu, uzmanību pievēršot Ķīnas beramkravu kuģim “Yi Peng 3”, kas 15.novembrī izbrauca no Krievijas ostas Ustlugā.
Kuģis pašlaik atrodas starptautiskajos ūdeņos, bet Dānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, un to cieši uzrauga Dānijas militārie kuģi, bet
Zviedrija otrdien lūdza Ķīnas kuģi atgriezties Zviedrijas ūdeņos, lai palīdzētu izmeklēšanā.
“Mēs neizvirzām nekādas apsūdzības, bet vēlamies noskaidrot, kas ir noticis,” sacīja Ulfs Kristersons.
Rietumu izlūkdienestu amatpersonas no vairākām valstīm ir paudušas pārliecību, ka Ķīnas kuģis ir izraisījis abu kabeļu pārrāvumus. Taču viņi ir pauduši atšķirīgus viedokļus par to, vai tie bijuši nelaimes gadījumi, vai arī tie varētu būt bijuši tīši.
ASV jūras spēku izlūkdienests uzskata, ka abi incidenti bija negadījums, kā norādīja kāda ASV amatpersona, bet citu valstu amatpersonas norādīja, ka nevar izslēgt sabotāžas iespēju.
Kristersons sacīja, ka viņš cer, ka Ķīna pozitīvi atbildēs uz lūgumu pārvietot kuģi uz Zviedrijas ūdeņiem.
Ķīnas Ārlietu ministrija, trešdien atbildot uz jautājumu par Zviedrijas lūgumu, atbildēja, ka saziņas kanāli ar Zviedriju un citām attiecīgajām pusēm ir “netraucēti”, piebilstot, ka Ķīna patstāvīgi sadarbojas ar visām valstīm, “lai uzturētu starptautisko zemūdens kabeļu un citas infrastruktūras drošību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām”.
Lasiet arī: Šimonīte aicina ES un NATO pienācīgi atbildēt uz kabeļu bojāšanas incidentiem Baltijas jūrā
Lasiet arī: Vācija par noslēpumaini pārrautajiem kabeļiem Baltijas jūrā: Tā ir sabotāža
