Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās IKP samazinājies par 0,2%.
Gada pirmajos 9 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IKP salīdzināmajās cenās (sezonāli un kalendāri nekoriģēts) samazinājies par 0,5%.
Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 10,1 miljards eiro, deviņos mēnešos – 29 miljardi eiro.
2024.gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 2,5%. Pievienotā vērtība kritusies gan pakalpojumu nozarēs (par 2,0%), gan ražošanas nozarēs (par 2,7%).
Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares pievienotā vērtība samazinājusies par 1,8%.
Dažādu ārēju un iekšēju ietekmējošo faktoru rezultātā apstrādes rūpniecība samazinājusies par 2,1%. To ietekmēja kritums lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 1,2%. Kritums vērojams arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 7,8%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 5,5%) un pārtikas produktu ražošanā (par 2,0%). Ražošanas apjomi kāpuši ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē (par 0,2%) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 12,0%). Kopumā pozitīvus darbības rezultātus uzrādījušas 10 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm.
Parējās rūpniecības ražošanas apjoms pieauga par 13,0%. Nozaru grupu pozitīvi ietekmēja pieaugums elektroenerģijas, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 20,1%), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 12,2%) un ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā (par 3,4%).
Būvniecības produkcijas apjoms samazinājās par 6,9%, ko noteica zems pieprasījums ēku būvniecībā (kritums par 19,3%). Inženierbūvniecības apjoma samazinājumu (par 0,4%) ietekmēja pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā (par 14,6%), samazinājums ceļu un dzelzceļu būvniecībā (par 4,4%), kā arī kritums pārējā inženierbūvniecībā (par 44,1%). Specializēto būvdarbu apjoms samazinājās par 2,7%.
Tirdzniecības nozarē konstatēts palielinājums par 4,7%. Pozitīvus rezultātus uzrādīja visas apakšnozares. Automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozare palielinājās par 7,6%, mazumtirdzniecība – par 0,5% un vairumtirdzniecība – par 1,6%.
Transporta un uzglabāšanas nozari (kritums par 7,7%) negatīvi ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta darbības (samazinājums par 8,3%), ūdens transports (par 15,5%), uzglabāšanas un transporta palīgdarbību joma (par 8,6%), pasta un kurjeru darbības (par 4,2%). Turpretī pozitīvu ieguldījumu sniedza gaisa transporta nozares izaugsme (par 16,7%).
2,1% pieaugumu uzrādīja izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare. Izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas apjomi palielinājušies par 10,2%, bet kopējo nozares attīstību bremzēja kritums ēdināšanas pakalpojumos par 1,8%.
Informācijas un komunikāciju nozaru darbībā novērots samazinājums par 2,7%. To veicināja kritums datorprogrammēšanas un konsultēšanas sniegto pakalpojumu apjomā (par 5,5%) un telekomunikācijas pakalpojumos (par 2,1%). Savukārt pozitīvu rezultātu šajā ceturksnī uzrādīja informācijas pakalpojumu sniegšanas nozare (par 7,1%).
Finanšu un apdrošināšanas nozares pieaugumu 2,5% apmērā ietekmēja pieaugums finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošās darbībās 34,4% apmērā, ko veicināja vairāku uzņēmumu grupu veiksmīgie darbības rezultāti. Finanšu pakalpojumu nozarē un apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē ir bijis samazinājums – attiecīgi 3,2% un 5,8% apmērā.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma samazināju (par 2,2%) ietekmēja aktivitātes samazinājums juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 3,5%) un veterināro pakalpojumu sniegšanā (par 10,2%). Turpretī pozitīvu ietekmi uz nozares attīstību radīja pieaugums zinātniskās pētniecības darba attīstībā (par 2,2%).
Administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbību pievienotā vērtība šajā ceturksnī palielinājās par 8,1%. Pozitīvu ieguldījumu nozares attīstībā sniedza būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumu pieaugums (par 18,4%), darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu (par 17,3%), kā arī iznomāšanas un ekspluatācijas līzings (par 15,3%). Apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās novērots kritums par 16,7%, bet ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu un ar tiem saistīto pasākumu apjoms samazinājās par 5,5%.
Produktu nodokļu (galvenokārt, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) kāpumu 0,8% apmērā noteica pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums.
2024.gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājušies par 1,1%.
Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 7,7%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā samazinājušies par 5,1%, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs par 6,9%, mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos par 2,8%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) samazinājušies par 4,7%.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi palielinājušies par 0,2%, tai skaitā preču eksports palielinājies par 0,5%, bet pakalpojumu eksports samazinājies par 1,5%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti. Galvenie eksportētie pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi (pētniecības un attīstības, profesionālie un vadībzinību, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi).
Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 0,2%, tai skaitā preču imports palielinājies par 0,2%, bet pakalpojumu imports samazinājies par 0,3%. Galvenokārt tiek importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transportlīdzekļi un to daļas. Svarīgākie importētie pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.
2024.gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 3. ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 8,4%, tai skaitā kopējā darba alga par 8,2%, bet darba devēju sociālās iemaksas par 9,6%.
Darbinieku atalgojums ražojošajās nozarēs pieaudzis par 4,8%: straujākais tas ir bijis ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 11,5%) un ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (par 9,8%). Būvniecībā darbinieku atalgojums pieauga par 4,5%.
Pakalpojumu nozarēs darbinieku atalgojums pieaudzis par 9,7%. Būtiski tas ir kāpis izglītības nozarē (par 17,5%), administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (par 14,0%) un citu pakalpojumu nozarē (par 12,8%).
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir samazinājies par 5,0%, ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo ir pieaudzis par 2,7%.
Lasiet arī: VIDEO | Asas diskusijas par “krievu jautājumu” un politiķu darbu. Rosļikovs viesojas “Suņu būda V2.0”
