ASV un Izraēla ir vienisprātis par to, kā risināt situāciju Gazas joslā, un abas valstis ir apņēmības pilnas sagraut Irānas kodolieroču ambīcijas un tās ietekmi Tuvajos Austrumos, svētdien, 16.februārī, paziņoja Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, kamēr ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) galvenais diplomāts, ASV valsts sekretārs Marko Rubio (Marco Rubio), sāka vizīti Tuvajos Austrumos, ziņo “Reuters”.
Runājot pēc tikšanās ar Rubio Jeruzalemē, Netanjahu sacīja, ka viņi apsprieda vairākus jautājumus, “no kuriem neviens nav svarīgāks par Irānu”.
“Izraēla un Amerika stāv plecu pie pleca, lai stātos pretī Irānas draudiem,” viņš sacīja. “Mēs vienojāmies, ka ajatollahiem nedrīkst būt kodolieroči, un vienojāmies arī par to, ka Irānas agresija reģionā ir jānovērš.”
“Aiz katra teroristu grupējuma, aiz katra vardarbības akta, aiz katras destabilizējošas darbības, aiz visa, kas apdraud mieru un stabilitāti miljoniem cilvēku, kuri šo reģionu sauc par savām mājām, stāv Irāna,” sacīja Rubio.
Izraēlas un Irānas naidīgums ilgst gadu desmitiem, un tas ir saistīts ar slepenu karu un uzbrukumu vēsturi pa sauszemi, jūru, gaisu un kibertelpu.
Irāna apgalvo, ka tā urānu bagātina miermīlīgiem mērķiem, taču atbalsta grupas, kas sevi dēvē par “Pretošanās asi”, iestājoties pret Izraēlas un ASV ietekmi. Šajā asī ietilpst “Hamās”, “Hezbollah”, Jemenas hutieši un šiītu bruņotie grupējumi Irākā un Sīrijā. Irāna noliedz, ka tieši kontrolē šos grupējumus un apgalvo, ka tie darbojas neatkarīgi.
16 mēnešu laikā kopš Gazas kara sākuma Izraēla ir nogalinājusi vairākus “Hamās” un “Hezbollah” augstākos vadītājus, un Izraēla un Irāna ir apmainījušās ar vairākiem atbildes uzbrukumiem.
Netanjahu sacīja, ka Izraēla kopš kara sākuma Gazā ir nodarījusi “spēcīgu triecienu” Irānai, un norādīja, ka ar Trampa atbalstu “es nešaubos, ka mēs varam un pabeigsim šo darbu”.
Netanjahu arī sacīja, ka viņš un Tramps “strādā pilnīgā sadarbībā un koordinācijā. Mums ir kopīga stratēģija” Gazas jautājumā, lai nodrošinātu, ka “Gaza nekad vairs neradītu draudus Izraēlai”,
pirms runāja par ASV “nepārprotamo atbalstu”.
Netanjahu sacīja, ka viņš ar Rubio runājis par Trampa “drosmīgo redzējumu” par Gazas nākotni un par to, kā to īstenot. Šā mēneša sākumā Tramps paziņoja, ka ASV pārņems Gazas joslu un pārvērtīs to par rivjeru, pārvietojot visus palestīniešus, Arābu valstis jau ir paudušas iebildumus pret šo priekšlikumu.
Kā preses konferencē sacīja Rubio, šai idejai bija nepieciešama “drosme un redzējums”. “Iespējams, ka tas daudzus šokēja un pārsteidza, bet tas, kas nevar turpināties, ir viens un tas pats cikls.”
Iepriekšējā vakarā Izraēla saņēma MK-84 smago bumbu sūtījumu pēc tam, kad Tramps atcēla iepriekšējās prezidenta Džo Baidena (Joe Biden) administrācijas uzlikto aizliegumu to piegādei.
Svētdien, uzrunājot žurnālistus, Tramps sacīja, ka viņš atcēlis Baidena noteikto bumbu eksporta bloķēšanu uz Izraēlu, neraugoties uz noslēgto pamiera nolīgumu, jo tic “mieram caur spēku”, Trampam piebilstot, ka bumbas bija noliktavās un “neviens nezināja, ko ar tām darīt un viņi tās nopirka”.
Baidena administrācija atteicās tās pārdot Izraēlai, baidoties par to ietekmi uz blīvi apdzīvotajiem Gazas joslas rajoniem.
Tomēr pagaidām Baltais nams joprojām strādā pie 42 dienas ilgā pamiera pagarināšanas uz otro posmu, paziņoja Trampa īpašais sūtnis Tuvo Austrumu reģionā Stīvs Vitkofs (Steve Witkoff), un pirmdien notiks Izraēlas drošības kabineta sanāksme, lai apspriestu šo jautājumu.
Pirmajā posmā “Hamās” piekrita atbrīvot 33 Izraēlas ķīlniekus (līdz šim ir atbrīvoti 19 ķīlnieki, kā arī pieci taizemieši) apmaiņā pret simtiem palestīniešu ieslodzīto un apcietināto, kas atrodas Izraēlas cietumos, savukārt Izraēla piekrita atsaukt savus spēkus no dažām pozīcijām Gazā.
Pagājušajā nedēļā “Hamās” paziņoja, ka neatbrīvos trīs gūstekņus, apgalvojot, ka Izraēla pārkāpj pamiera nosacījumus, taču Izraēla draudēja, noliedzot apsūdzības, ka citādāk atsāks karadarbību Gazas joslā. “Hamās” sestdien atbrīvoja plānotos trīs ķīlniekus, sakot, ka nevēlas karadarbības atsākšanos.
Izraēla uzsāka uzbrukumu Gazai pēc tam, kad “Hamās” kaujinieki iebruka Izraēlas dienvidos, nogalinot 1 200 cilvēku un sagrābjot vairāk nekā 250 ķīlnieku, kā liecina Izraēlas dati.
Saskaņā ar palestīniešu veselības aizsardzības amatpersonu datiem Gazā ir nogalināti vairāk nekā 48 000 cilvēku. Liela daļa anklāva ir izpostīta, un lielākā daļa no 2,3 miljoniem teritorijas iedzīvotāju, kas tur dzīvoja pirms kara, ir vairākkārt pārvietoti, norāda humānās palīdzības aģentūras.
Lasiet arī: Tramps šokējošā paziņojumā saka, ka ASV “pārņems Gazas joslu”
