Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padome pirmdien, 24.februārī, pieņēma ASV izstrādātu rezolūciju dienā, kad apritēja trešais gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kurā ieņemta neitrāla nostāja attiecībā uz šo konfliktu. Savukārt ASV centieni norakstīt ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju, kurā nosodīts Krievijas iebrukums Ukrainā, cieta neveiksmi, ziņo “Reuters”.
Krievijas veto dēļ 15 dalībvalstu ANO Drošības padome nav spējusi rīkoties visu kara gaitu, taču 193 dalībvalstu Ģenerālā asambleja vairākkārt ir atbalstījusi Ukrainu. Drošības padomes rezolūcijas tiek uzskatītas par saistošām, bet Ģenerālās asamblejas rezolūcijas nav saistošas, tomēr tām ir politisks svars, un tās atspoguļo pasaules viedokli.
Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzia atzina, ka ASV nostāja attiecībā uz konfliktu ir “konstruktīvi mainījusies”.
Viņš sacīja, ka rezolūcija nav “ideāls risinājums”, bet gan “sākumpunkts turpmākajiem centieniem panākt miermīlīgu noregulējumu”.
ASV rezolūcijā pausta nožēla par “Krievijas un Ukrainas konfliktā” zaudētajām dzīvībām, atkārtoti uzsvērts, ka ANO mērķis ir uzturēt starptautisko mieru un drošību un miermīlīgi risināt strīdus, un, aicināts ātri izbeigt konfliktu un panākt ilgstošu mieru.
Drošības padome pieņēma ASV rezolūciju ar 10 balsīm par, Francijai, Lielbritānijai, Dānijai, Grieķijai un Slovēnijai atturoties. Krievija balsoja par pēc tam, kad tai neizdevās to grozīt, taču tā uzlika veto Eiropas priekšlikumiem pievienot formulējumu, kas atbalstītu Ukrainu.
“Šī rezolūcija mūs ievirza ceļā uz mieru. Tas ir pirmais, bet izšķirošs solis, ar kuru mums visiem vajadzētu lepoties,” sacīja ASV vēstnieces ANO pienākumu izpildītāja Dorotija Šī (Dorothy Shea). “Tagad mums tas jāizmanto, lai veidotu mierīgu nākotni Ukrainai, Krievijai un starptautiskajai sabiedrībai.”
Taču Ģenerālā asambleja pieņēma divas rezolūcijas. Viena, kuru ierosināja Ukraina, Apvienotā Karaliste un lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu, un tajā teikts, ka Krievijai jāuzņemas tieša atbildība par trīs gadus ilgušo konfliktu.
Par to balsoja 93 valstis, 65 atturoties un 18 balsīm pret. Līdzās ASV pret balsoja arī Krievija, Ziemeļkoreja un Izraēla.
Trampa administrācija bija lobējusi sabiedrotos balsot pret to, argumentējot, ka iebrukuma nosodījums nenodrošinās mieru starp abām valstīm. Tā pārliecināja dažas valstis, tostarp Ungāriju un Kostariku, atsaukt balsi, taču tas nemainīja balsojuma galīgo iznākumu.
Un otru – ASV izstrādāto rezolūciju, ko Asambleja grozīja, lai iekļautu tās ilgstoši atbalstīto formulējumu par atbalstu Ukrainai, kas tika pieņemts ar nelielu balsu pārsvaru – par nobalsoja 93 valstis, bet 73 valstis atturējās, tostarp arī ASV, un astoņas valstis balsoja pret.
Krievijai neizdevās mēģinājums grozīt ASV tekstu, lai tajā iekļautu atsauci uz konflikta “pamatcēloņiem”.
ASV vēstnieces Apvienoto Nāciju Organizācijā pienākumu izpildītāja raksturoja ASV rezolūcijas sākotnējo versiju kā “vienkāršu vēsturisku Ģenerālās asamblejas paziņojumu, kas raugās uz priekšu, nevis atpakaļ. Rezolūcija, kas koncentrējas uz vienu vienkāršu ideju – izbeigt karu.”
Taču Ukraina un citi Eiropas sabiedrotie brīdināja, ka paziņojums bez nosodījuma apdraudētu ANO apņemšanos ievērot cilvēktiesības, ņemot vērā apsūdzības par Krievijas kara noziegumiem kara laikā.
Kamēr Tramps pēc stāšanās amatā cenšas atrisināt konfliktu, viņš ir mainījis ASV politiku attiecībā uz Ukrainu
un ieņēmis labvēlīgāku nostāju pret Krieviju. Tomēr Trampa pieeja ir radījusi bažas Ukrainai un Eiropas sabiedrotajiem.
Lielbritānijas vēstniece ANO Barbara Vudvuda (Barbara Woodward) sacīja Padomei, ka miera nosacījumi Ukrainā ir svarīgi un tiem ir “jādod vēstījums, ka agresija neatmaksājas”.
“Tāpēc nevar būt nekādas vienlīdzības starp Krieviju un Ukrainu tajā, kā šī padome atsaucas uz šo karu. Ja mēs vēlamies atrast ceļu uz ilgtspējīgu mieru, padomei ir skaidri jāpasaka, kur šis karš ir sācies,” viņa sacīja.
Francijas vēstnieks ANO Nikolā de Rivjērs (Nicolas de Riviere), kuras prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) pirmdien Vašingtonā tikās ar Trampu, sacīja, ka, lai gan Francija “pilnībā atbalsta mieru Ukrainā, mēs aicinām uz visaptverošu, taisnīgu un noturīgu mieru un noteikti ne uz upura kapitulāciju”.
“Šis karš nekad nav bijis tikai par Ukrainu. Tas ir par jebkuras valsts pamattiesībām pastāvēt, izvēlēties savu ceļu un dzīvot bez agresijas,” pirms balsojuma asamblejā sacīja Ukrainas ārlietu ministra vietniece Mariana Betsa.
Tikmēr Maskavas vēstnieks Nebenzia atkārtoja Kremļa nostāju, ka Krievijas iebrukums ir attaisnojams, lai “denacificētu” Ukrainu un novērstu NATO alianses paplašināšanos tuvāk Krievijas robežām.
Lasiet arī: Neskaidrība un cerības: Vai ASV sarunas mainīs Ukrainas nākotni?
