Nākamo 13 gadu laikā poligonos noglabājamo atkritumu daudzumam mūsu valstī ir jāsamazinās no 60% līdz 10%, un to nav iespējams paveikt bez atkritumu reģenerācijas, uzstāj vides un atkritumu apsaimniekošanas eksperti.
Tāpēc Latvijā jau tuvākajā laikā ir jābūvē nederīgo atkritumu reģenerācijas jeb to dedzināšanas stacija, lai tad, kad tagadējais poligons Getliņi būs piegāzts pilns, Rīgā vai Pierīgā nav jābūvē jauns atkritumu poligons. Ar šādu mudinājumu pie sabiedrības vēršas ekoloģiski tīro tehnoloģiju klasteris Cleantech Latvia – biedrība, kas apvieno vides aizsardzības projektu jomā strādājošus Latvijas uzņēmumus un pētniecības iestādes.
Kā zināms, «zaļā» politiskā ideoloģija Eiropā un Latvijā ir klaji naidīga šādam risinājumam, saredzot tajā izšķērdību un – visai pamatoti – kārdinājumu sabiedrībai ignorēt arvien pieaugošās atkritumu «ražošanas» problēmu. Tāpēc šāds ierosinājums riskē izraisīt ļoti nopietnu pretestību. Citās ES dalībvalstīs «zaļā» spiediena ietekmē tiek diskutēts par atteikšanos no jau ierīkotām atkritumu dedzinātavām.
Uzņēmuma Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns klastera šonedēļ rīkotā diskusijā uzsvēra: pašlaik teorētiski ir trīs virzieni, kā risināt šābrīža situāciju.
Jau tuvāko piecu līdz septiņu gadu laikā Getliņu poligons būs piepildīts.
Pirmkārt, jauna poligona būvēšana Rīgā vai Pierīgā. Taču tas ir ļoti sarežģīti, jo reģions ir blīvi apdzīvots un praktiski tur nav tādas vietas, kas derētu jaunam poligonam. Otrkārt, esošā poligona paplašināšana. Realitātē tā nav iespējams vietas trūkuma dēļ. Treškārt, atkritumu daudzuma samazināšana, daļu no tiem dedzinot. «Atkritumu dedzināšana gan sniegtu iespēju attālināt laiku, kad poligons ir pilns, gan ļautu sasniegt Eiropas Savienības izvirzītos mērķus – samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu līdz 10%,» uzsver Stirāns.
Apgalvojumam, ka reģenerācijas stacijas būvniecība ir reālākais problēmas risinājums, piekrita arī vides nozares eksperts, SIA Geo Consultants vadītājs Jānis Ābeltiņš: «Es neredzu, ka tuvākajos gados kaut kas varētu mainīties atkritumu apsaimniekošanas jomā. Protams, tos atkritumus, kurus ir iespējams pārstrādāt, ir jāpārstrādā. Taču viss nav pārstrādājams un, visticamāk, arī tuvākajā laikā nebūs. Tāpēc jādomā, ko darīsim ar nešķirojamajiem atkritumiem, kurus pašlaik noglabājam poligonos. Manā ieskatā jēgpilnākais risinājums būtu to reģenerēšana.»
Ābeltiņš arī atgādināja, ka reģenerācijas stacijas ir gandrīz visā Eiropā, arī Igaunijā un Lietuvā – ir runa par pārbaudītu tehnoloģiju un efektīvu risinājumu.
Patlaban mūsu valstī tikai cementa ražotājs Schwenk Latvija savā Brocēnu ražotnē izmanto no sadzīves un rūpnieciskajiem atkritumiem iegūtu kurināmo. Pirmo specializēto atkritumu dedzinātavu plāno ierīkot Ventspils pašvaldības uzņēmums Ventspils labiekārtošanas kombināts, lai iegūtu siltumu un elektroenerģiju.
Iecerētās dedzināšanas rūpnīcas izmaksas ir 15 miljoni eiro no tā deviņi miljoni būs ES atbalsts. Ik gadu paredzēts dedzināt līdz 20 000 tonnām atkritumu, ko, reģenerācijai sagatavotus, piegādātu no poligoniem Pentuļi un Janvāri.
