Prokuratūra nolēmusi pārņemt no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu ekspremjera Krišjāņa Kariņa (JV) komandējumos, trešdien žurnālistiem teica ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Ar virsprokurora lēmumu šis kriminālprocess ir izņemts no izmeklēšanas iestādes un nodots prokuroram kā procesa virzītājam. Saskaņā ar likumu prokuroram ir jātiek skaidrībā par veicamajām procesuālajām darbībām un tad jālemj jautājums par lietas pabeigšanas veidu.
“Pats prokurors, ja saskatīs pamatu, izlems, kurā brīdī kādai personai izvirzīt apsūdzību,” uzsvēra Stukāns.
Šāds lēmums pieņemts, jo šajā lietā gads bijis pietiekami garš posms izmeklēšanai. Pēc Stukāna teiktā, izmeklēšanas iestāde izdarījusi visu, ko uzskatīja par nepieciešamu, un par papildus darbībām vairs neesot radušies jautājumi.
“Ja visas darbības izdarītas, tad saskaņā ar likumu prokurors var pieņemt lēmumu, kāds būs kriminālprocesa liktenis,” uzsvēra Stukāns.
Patlaban lietā nevienai personai apsūdzība nav celta. Termiņu potenciālo apsūdzību celšanai Stukāns nevēlējās minēt. Iepriekš medijos izskanējis, ka lietā tiesības uz aizstāvību ir toreizējiem Valsts kancelejas darbiniekiem, tostarp, bijušajam Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim.
Jau ziņots, ka 2024.gada marta beigās Ģenerālprokuratūra sāka un nodeva KNAB izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā premjera komandējumos.
Ģenerālprokuratūras pārbaudē konstatēts, ka speciālajiem līgumreisiem, kas tika organizēti no 2021. līdz 2023.gadam, tika izlietotas lielākas summas, nekā bija paredzēts līgumos, kas noslēgti ar ceļojumu aģentūrām par līgumreisu organizēšanu.
Ņemot vērā minēto, prokurore nolēmusi sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par iespējamu izšķērdēšanu lielā apmērā.
Nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā esot radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.
Kā norādījusi Valsts kontrole, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vadīja Citskovskis.
Sākotnēji saistībā ar Kariņa lidojumu skandālu no amata uz laiku tika atstādināts Citskovskis. Vēlāk Citskovskis darbu Valsts kancelejā pameta.