Plānotās izmaiņas Igaunijas ģimenes ārstu sistēmā vērstas uz labākas kvalitātes pakalpojuma izveidi un tajās iekļauti arī ierosinājumi disciplinēt ārstus, kas saviem pacientiem iesaka pseidozinātni, raksta “ERR News.”
Sociālo lietu ministrija izveidojusi plāna uzmetumu Igaunijas ģimenes ārstu sistēmas reformām, lai padarītu to ilgtspējīgāku, saskaņotāku un kvalitīvāku. Sociālo lietu ministre Karmena Jollere (Karmen Joller) atzina, ka pašlaik Igaunijā praktizē arī ģimenes ārsti, kas neseko zinātnē balstītai medicīnai, un publiski veicina pseidozinātnes izplatīšanu. Viņa sacīja, ka cilvēki bieži nepārliecinās par ārsta sniegtajiem padomiem, jo uzskata, ka mediķa dotie ieteikumi ir zinātniski un balstīti pierādījumos.
Pašreizējā uzraudzības sistēma, kas balstās uz pacientu sūdzībām, apgrūtina šādu situāciju risināšanu, un laicīga to novēršana ir vēl sarežģītāka. Tagad ministrija vēlas ieviest licencēšanas prasības medicīnas centriem, kas ļautu efektīvāk disciplinēt ģimenes ārstus, kuri aizraujas ar pseidozinātni. Jollere sacīja, ka valstiskā līmenī nav pieļaujams tas, ka tad, ja personai pieder ģimenes medicīnas centrs, tā iesaka pacientiem lietot homeopātiju. Kopā ar uzraudzības mēriem ministrija arī vēlas visā Igaunijā panākt vienādas kvalitātes medicīnas pieejamību.
Pēdējo gadu laikā arvien vairāk ģimenes ārstu prakšu pievienotas veselības centriem, kas pacientiem sniedz plašu pakalpojumu klāstu. Neskatoties uz to, ģimenes ārstu prakšu kvalitāte ir atšķirīga, un,
saskaņā ar ministres teikto, joprojām ir prakses, kas nesadarbojas ar citiem.
Jollere norādīja, ka, skatoties plašāk, nākotnē vēlētos redzēt, ka nav solo prakšu, kas darbojas pilnīgi neatkarīgi. Piemēram, ja ģimenes ārsts vēlas apmeklēt mācības, nevajadzētu būt situācijai, ka viņš nevar uz tām doties vai aizsūta medmāsu, jo nav neviena, kas viņu varētu aizstāt. “Mēs vēlamies radīt situāciju, kad pat mazākajām praksēm ir vienošanās vai nu vienai ar otru, vai ar lielākām ārstu praksēm,” teica ministre.
Uz izmaiņu fona saglabājas kāda ievērojama problēma – apmēram 132 000 cilvēku jeb vienam no desmit Igaunijas iedzīvotājiem – nav sava ģimenes ārsta. Jollere sacīja, kā šīs problēmas sakne meklējama pirms vairākām desmitgadēm, kad tika pieņemts lēmums medicīnas skolās uzņemt mazāk studentu ģimenes ārsta specialitātē. Tā laika studenti tagad tuvojoties pensijas vecumam. Ministre skaidroja, ka viens no risinājumiem ir rezidentūras vietu skaita palielināšana topošajiem ģimenes ārstiem, kas jau tiekot darīts. Tomēr esot nepieciešams arī kopumā palielināt medicīnas skolās uzņemto studentu skaitu, lai nāktotnē būtu pietiekami daudz ārstu visās specialitātēs.
Lasiet arī: Minimālās algas pieaugums – politiķu domas atšķiras