Kā liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) aprēķini, lai stacionāru gultās šajā gadā ārstētu tikpat daudz pacientu kā pērn, pietrūkst aptuveni 40 miljoni eiro, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Stacionāru pakalpojumiem kopumā naudas šogad iedalīts mazāk nekā 2024.gadā, vēsta raidījums. Un vienošanos par to, kā starp slimnīcām sadalīt šogad naudu, kuras ir par maz, nav izdevies panākt kā iecerēts.
NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktores vietniece Laura Kronberga “de facto” norāda, ka lielākā domu atšķirība ir par prioritāro pasākumu, kas tad būtu jānodrošina prioritāri, proti, vai tie ir neatliekamāki pakalpojumi, vai tie ir tie, kas ir unikāli tikai kādā konkrētā iestādē. Pēc Kronbergas teiktā, tas ir kompleksi, un NVD sākotnējais piedāvājums bija mazināt visiem proporcionāli vienādi, lai nav tā, ka kāda nozare ir zaudētājs.
Šogad naudas trūkuma dēļ arī samazinātas piemaksas, ko lielās universitāšu slimnīcas saņēma par to darba sarežģītību.
“Visus iepriekšējos gadus šie līdzekļi ir pietikuši, lai kāpinātu tarifu universitātes slimnīcām, un šogad tas ir tāds zināms šoks, ka diemžēl tas vairs, pieaugot pacientu skaitam un šo te pacienta vidējai vērtībai, nav izdevies saglabāt,” atzīst Kronberga.
Pēc Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvju teiktā, stacionāriem kopumā izdevumi šogad jāsamazinot par 23 miljoniem, vēsta “de facto”. Taču NVD sauc citus skaitļus, un, ka budžeta finansējums pret pērn faktiski izmaksāto ir mazāks par diviem miljoniem visām slimnīcām kopā. Savukārt reālais deficīts ir daudz lielāks, proti, ja NVD gribētu plānot šim gadam tādu pašu pacientu skaitu kā iepriekšējā gadā faktiski bija, papildus būtu nepieciešams 41 miljons eiro.
NVD aprēķinājis, ka pēdējo piecu gadu laikā vidējās izmaksas par viena pacienta ārstēšanu slimnīcā ir gandrīz dubultojušās – no 1 300 eiro 2019.gadā līdz 2 400 eiro 2024.gadā. “Izmaksu pieaugumu veido gan pacienta sarežģītība – tātad mums ir pacientu novecošanās, cilvēkiem ir vairākas hroniskās saslimšanas, kas vienlaicīgi ir jāārstē. Protams, tās ir infrastruktūra, tehnoloģijas, kur arī iegāžu cena pieaug. Protams, arī medikamentiem, medicīnas precēm, ēdināšanai – viss, viss, kur mēs sadzīvē šobrīd redzam cenu pieaugumu,” “de facto” saka Kronberga.
Noteikumi par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību ir sarežģīti un Veselības ministrija (VM) bija iecerējusi lielākas pārmaiņas, lai tos vienkāršotu un reizē arī rastu kompromisu naudas sadalei šim gadam, vēsta raidījums. Šiem mērķiem izveidoja darba grupu. Aptaujāja slimnīcas, apzināja vajadzības, sagatavoja priekšlikumus izmaiņām. Darba grupa izstrīdējās un kompromisu neatrada.
VM valsts sekretāre Agnese Vaļuliene raidījumam norāda, ka piedāvātie varianti “bija sāpīgi visiem”, un neviens īsti nevēlējās piekāpties, bet visi nozarē ir vienisprātis, ka ir jāmaina arī paši finansēšanas nosacījumi. “Nosacījumi ir ilggadīgi, viņi ir audzēti klāt ar jaunām dažādām vajadzībām un nepieciešamībām, un šobrīd, ir skaidrs, ka mēs esam situācijā, ka mums, iespējams, ir arī diezgan kardināli jāmaina arī paši finansējuma noteikumi.”
Tagad ir doma ir atsākt diskusijas, lai pārmaiņas būtu iespējamas līdz ar nākamā gada budžetu. Lielākie strīdi ir par prioritātēm naudas sadalē. “Objektīvi finansējuma sistēmā ir par maz, un pie esoša viena finansējuma, kurš visām vajadzībām ir par maz, labus variantus, risinājumus atrast ir ļoti neiespējami,” saka Vaļuliene.
Salīdzinot veselības aprūpes izdevumus starp trim Baltijas valstīm, Latvijas izdevumi no budžeta naudas pērn uz vienu iedzīvotāju bija vismazākie – 944 eiro, atpaliekot no Lietuvas (1 211 eiro) un gandrīz uz pusi no Igaunijas tēriņiem (1 684 eiro), vēsta “de facto”, atzīmējot, ka patlaban sākušās arī sarunas par iespējamu valsts līdzdalību trīs reģionālajās slimnīcās – Valmierā, Liepājā un Ventspilī. Šajās sarunās uzsvars likts uz kvalitātes kritēriju celšanu, bet, vai tam sekos arī papildu nauda, pagaidām nav skaidrs.