Trīs gadu laikā Latvijā nav sasniegts neviens no trim galvenajiem rezultatīvajiem rādītājiem, kas noteikti alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā, secināts Veselības ministrijas (VM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par attiecīgā plāna izpildi 2023.-2025. gadā.
Kopumā plānā bija paredzēti 35 pasākumi, no kuriem pilnībā izpildīti 19 jeb 54,3%. Daļēji izpildīti septiņi jeb 20%, bet nav izpildīti deviņi jeb 25,7%. Līdz ar to VM plāna izpildi kopumā vērtē kā daļēju.
Viens no plāna mērķiem bija panākt, lai riskanto alkohola lietotāju īpatsvars darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū samazinātos no 39,8% 2020. gadā līdz 39% 2025. gadā. Tomēr jaunākie VM norādītie dati par 2024. gadu liecina, ka šādu iedzīvotāju īpatsvars ir pieaudzis līdz 41,6%.
Par riskantu alkohola lietošanu pārskatā uzskatīta vairāk nekā 60 gramu absolūtā alkohola lietošana vienā reizē pēdējo 12 mēnešu laikā vai pēdējā mēneša laikā.
VM norāda, ka būtiskai daļai plānā ietverto pasākumu nebija tiešas ietekmes uz riskantas alkohola lietošanas paradumu mazināšanu. Savukārt tādi pasākumi kā alkohola reklāmas un pieejamības ierobežojumi tika ieviesti tikai 2025. gada otrajā pusē, tāpēc to ietekme pārskata perioda datos vēl nevarēja pilnībā atspoguļoties.
Nav sasniegts arī mērķis nepieļaut narkotiku lietošanas izplatības palielināšanos darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū. Bija paredzēts, ka narkotikas pēdējā gada laikā lietojušo 15 līdz 64 gadus veco iedzīvotāju īpatsvars samazināsies no 4,5% 2020. gadā līdz 4,4% 2025. gadā, tomēr faktiski tas sasniedzis 5,5%.
VM gan atzīmē, ka rādītāja pieaugumu galvenokārt veido eksperimentēšana ar narkotiskajām vielām, kamēr nesenās un pašreizējās lietošanas izplatība saglabājusies salīdzinoši stabila. Pašreizējo lietotāju īpatsvars palicis 2020. gada līmenī, bez būtiskām izmaiņām dzimumu un vecuma grupās.
Aprēķinot rezultātus attiecībā pret Latvijas iedzīvotāju skaitu, VM secinājusi, ka narkotikas pēdējā gada laikā varētu būt lietojuši aptuveni 57 000 līdz 72 000 iedzīvotāju.
Visaugstākā narkotiku lietošanas izplatība konstatēta 15 līdz 24 un 25 līdz 34 gadus veco iedzīvotāju grupās, kur tā sasniedz aptuveni 10%. Vīrieši lielāko daļu narkotisko vielu lieto biežāk nekā sievietes.
Tāpat nav sasniegts mērķis par 15% samazināt pacientu ar vielu lietošanas traucējumiem neatliekamu rehospitalizāciju 30 dienu laikā pēc izrakstīšanas. Rehospitalizācijas īpatsvars samazinājies no 5,62% 2019. gadā līdz 5,24% 2025. gadā jeb relatīvi par 6,8%.
Savukārt 2019. gadā slimnīcās bija ievietoti 498 pacienti ar vielu lietošanas traucējumiem, no kuriem 28 atkārtoti neatliekami hospitalizēti 30 dienu laikā. Savukārt 2025. gadā hospitalizēti 706 šādi pacienti, no kuriem 37 minētajā termiņā slimnīcā nonākuši atkārtoti.
VM skaidro, ka šā rādītāja sasniegšanu ierobežoja vairāku ārstniecības pieejamības un pēctecības uzlabošanas pasākumu neieviešana. Finansējuma trūkuma dēļ netika pilnībā ieviesti vairāki plānotie pasākumi, tostarp Minesotas programmas paplašināšana, medikamentu kompensācijas palielināšana un multiprofesionālas stacionārās ārstēšanas nodrošināšana.
Kā vienu no galvenajiem plāna nepilnīgās izpildes iemesliem VM min papildu valsts budžeta finansējuma nepiešķiršanu. Šī iemesla dēļ vairāki pasākumi, īpaši narkoloģiskās ārstēšanas pieejamības paplašināšana un ambulatoro un stacionāro multiprofesionālo pakalpojumu attīstība, netika īstenoti vai tika īstenoti tikai daļēji esošā budžeta robežās.
Vismazāk plāna pasākumu izdevies īstenot stacionārās ārstēšanas jomā. No trim paredzētajiem pasākumiem neviens nav izpildīts pilnībā – divi nav izpildīti, bet viens īstenots daļēji. Netika paplašinātas stacionārās multiprofesionālās narkoloģiskās ārstēšanas iespējas un uzlabota Minesotas ārstniecības psihoterapijas programmas pieejamība stacionārā.
Progresu gan izdevies panākt profilakses jomā. Piemēram, programma “Unplugged” adaptēta un pilotēta 20 skolās, sākta pedagogu apmācība. Programma paredzēta skolēniem vecumā no 12 līdz 14 gadiem. To veido 12 interaktīvas un jauniešu vecumam pielāgotas nodarbības, kuras skolā īsteno 12 nedēļās viena mācību gada laikā. Programmas pamatā ir sociālās ietekmes pieeja un pusaudžiem nozīmīgu dzīves prasmju attīstīšana. Nodarbībās jaunieši pilnveido kritisko domāšanu, lēmumu pieņemšanas un sadarbības prasmes, kā arī spēju pretoties kaitīgiem ieradumiem.
Sagatavota arī programmas “PAX Labas uzvedības spēle” pilotēšana. “PAX Labas uzvedības spēle” ir profilakses programma, kas paredzēta skolēniem no 1. līdz 3. klasei. Tā tiek īstenota ikdienas mācību stundās, nepārtraucot mācību vielas apguvi, un tās mērķis ir samazināt traucējošu uzvedību, stiprinot skolēnu sociāli emocionālās prasmes un pozitīvus mācību paradumus.
VM ziņojumā uzsver, ka šo programmu ietekme uz bērnu un jauniešu vielu lietošanas paradumiem būs vērtējama ilgākā laikposmā.
Ministrija arī secinājusi, ka vispārīgi informatīvie materiāli un atsevišķas izglītojošas aktivitātes nav pietiekamas, lai panāktu ilgtermiņa pārmaiņas. Turpmāk nepieciešams attīstīt sistemātiskas un pierādījumos balstītas vecāku atbalsta programmas, kā arī jauniešu auditorijai pielāgotu komunikāciju sociālajos tīklos un citās digitālajās platformās.
Plāna rezultātus ietekmējis arī salīdzinoši īsais tā īstenošanas periods. Vairāki strukturāli pasākumi pārskata perioda beigās vēl atradās ieviešanas vai pilotēšanas stadijā, tāpēc VM rosina nākamo atkarību jomas politikas plānošanas dokumentu izstrādāt ilgākam laikam.
VM min, ka alkohola un narkotisko vielu lietošanas paradumus ietekmējušas Covid-19 pandēmijas sekas, iedzīvotāju paradumu un psihoemocionālās labbūtības izmaiņas, ģeopolitiskā nenoteiktība, kā arī digitālās vides arvien plašāka izmantošana narkotisko vielu iegūšanai un izplatīšanai.
VM uzsver, ka atkarību izraisošo vielu lietošanas mazināšanai nepieciešama ilgtermiņa un starpnozaru pieeja, sasaistot profilaksi, vielu pieejamības ierobežošanu, agrīnu risku atpazīšanu, ārstēšanu, rehabilitāciju un sociālo atbalstu. Ņemot vērā atkarību ciešo saistību ar psihisko veselību, VM rosina izvērtēt iespēju nākotnē izstrādāt kopīgu politikas plānošanas dokumentu atkarību un psihiskās veselības jomā.
Lasiet arī:
Samanta Tīna kļuvusi par māmiņu
“Paliku bez valodas,” – vidzemniece pašmāju momentloterijā laimē 250 000 eiro