Otrdien, 11.martā, publicētie Šveices gaisa kvalitātes monitoringa uzņēmuma “IQAir” dati liecina, ka pagājušajā gadā tikai septiņās valstīs gaisa kvalitāte atbilda Pasaules Veselības organizācijas (PVO) gaisa kvalitātes standartiem, un pētnieki brīdināja, ka cīņa ar smogu kļūs vēl grūtāka pēc tam, kad ASV apturēja savu globālo monitoringu, ziņo “Reuters” un “The Guardian”.
Saskaņā ar apkopotajiem datiem vispiesārņotākās valstis 2024.gadā bija Čada, Bangladeša, Pakistāna, Kongo Demokrātiskā Republika un Indija.
Ziņojumā konstatēts, ka PM2,5 līmenis visās piecās valstīs vismaz desmit reizes pārsniedza ieteicamos PVO standartus un Čadā tas bija pat 18 reižu augstāks par ieteicamo līmeni.
Tikai Austrālijā, Jaunzēlandē, Bahamu salās, Barbadosā, Grenādā, Igaunijā un Islandē gaisa kvalitāte atbilda standartiem, norādīja “IQAir”.
PVO rekomendē, ka vidējai mazo, bīstamo daļiņu (PM2,5) koncentrācijai gaisā nevajadzētu pārsniegt 5µg/m3.
Ārsti norāda, ka nav droša PM2,5 līmeņa – pat neliela šo daļiņu koncentrācija var nokļūt asinsritē un bojāt orgānus visā organismā. Tomēr, ievērojot ieteikumus, ik gadu varētu glābt miljoniem dzīvību.
Piesārņots gaiss ir otrais lielākais priekšlaicīgas nāves riska faktors pēc augsta asinsspiediena.
“Gaisa piesārņojums nenogalina mūs uzreiz – varbūt paiet divas līdz trīs desmitgades, pirms mēs pamanām ietekmi uz veselību, ja vien tas nav ļoti ekstrēms,” sacīja “IQAir” izpilddirektors Frenks Hamess (Frank Hammes). “[Izvairīšanās no tā] ir viena no tām preventīvajām lietām, par kurām cilvēki domā tikai tad, kad jau ir par vēlu.”
Gada ziņojumā, kas tiek publicēts jau septīto gadu, ir uzsvērti daži panākumi. Tajā konstatēts, ka to pilsētu daļa, kas atbilst standartiem, pieauga no 9% 2023.gadā līdz 17% 2024.gadā.
Gaisa piesārņojums Indijā, kur atrodas sešas no 10 piesārņotākajām pilsētām pasaulē, no 2023. līdz 2024.gadam samazinājās par 7%. Pirmajā vietā ierindojās Birnihata, kas atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, kas ir rūpnieciski attīstīta, ar vidējo PM2,5 līmeni 128µg/m3.
Gaisa kvalitāte uzlabojās arī Ķīnā, kas ir daļa no ilgstošas tendences, saskaņā ar kuru no 2013. līdz 2020.gadam valsts ekstremālais piesārņojums samazinājās gandrīz uz pusi.
Gaisa kvalitāte Pekinā šobrīd ir gandrīz tāda pati kā Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētā Sarajevā. Ziņojumā konstatēts, ka šī pilsēta jau otro gadu pēc kārtas ir piesārņotākā pilsēta Eiropā.
Tomēr vispasaules situācijas izpratni apgrūtina būtisks datu trūkums, īpaši Āzijā un Āfrikā. Daudzas attīstības valstis paļaujas uz ASV vēstniecību un konsulātu ēkās uzstādītajiem gaisa kvalitātes sensoriem, lai sekotu līdzi smoga līmenim.
ASV Valsts departaments nesen pārtrauca šo shēmu, atsaucoties uz budžeta ierobežojumiem. Pagājušajā nedēļā no ASV valdības oficiālās gaisa kvalitātes monitoringa vietnes “airnow.gov” tika izņemti vairāk nekā 17 gadu dati, tostarp mērījumi no Čadas.
Eksperti ir brīdinājuši, ka klimata pārmaiņas pasliktina piesārņojuma līmeni, jo augstāka temperatūra izraisa lielākus un ilgākus savvaļas ugunsgrēkus, kas plosās dažās Dienvidaustrumāzijas un Dienvidamerikas valstīs.
Čikāgas Universitātes Enerģētikas politikas institūta (EPIC) Tīra gaisa programmas direktore Krista Hasenkopfa (Christa Hasenkopf) sacīja, ka pēc ASV programmas slēgšanas vismaz 34 valstis zaudēs piekļuvi ticamiem datiem par piesārņojumu.
Valsts departamenta programma uzlaboja gaisa kvalitāti pilsētās, kurās tika izvietoti monitori, palielinot paredzamo dzīves ilgumu un pat samazinot ASV diplomātu riska pabalstus, kas nozīmē, ka tā atmaksājās, teica Hasenkopfa.
“(Tas) ir milzīgs trieciens centieniem uzlabot gaisa kvalitāti visā pasaulē,” viņa sacīja.
Lasiet arī: Latvijā fiksēts visu laiku siltākais marta sākums
