Valdība runā par taupību, bet ministriju ierēdņiem prēmijas pieaug. Sabiedriskajā sektorā darba samaksa pērn kārtējo reizi apsteigusi privāto, un ierēdņi dāsni apveltīti ar prēmijām. Kāpēc ir tā, ka valdība sola un runā par vienu, bet realitātē mēs redzam pilnīgi citu? Kas patiesībā stūrē Latvijas valsts kuģi – politiskā vara vai ierēdniecība, BNN jautā uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
Šobrīd patiesi ir sajūta, ka pēc būtības vara no Ministru kabineta ir kaut kur aizplūdusi prom, saka Filips Rajevskis. “Ja politiskā vadība [par tēriņu ierobežošanu valsts pārvaldē] lemj vienu, bet realitātē notiek kaut kas cits, tas nozīmē, ka vara ir kaut kur citur un Ministru kabinets pazaudējis savu spēju šos lēmumus īstenot,” skaidro politologs. Viņš uzsver, ka par patiesu varu liecina spēja pieņemtos lēmumus īstenot arī dzīvē. “Pagaidām izskatās, ka tiek lemts, bet lēmumi dzīvē nerealizējas. Šis ir tāds zināms varas impotences moments.”
Taujāts, vai reālā vara patiesi varētu būt aizplūdusi pie ierēdniecības, Filips Rajevskis atbild apstiprinoši. “Ja tu vari nepildīt politiskus lēmumus, tad tie, kas to nedara, arī nerespektē politisko varu.” Politologs norāda, lai politiskā vara nostātos atkal uz kājām, pie varas esošajiem politiķiem jāizmanto visi politiskie resursi un varas instrumenti, lai šie lēmumi tomēr tiktu pildīti. “Viņiem jau ir visi administratīvie resursi, lai pret cilvēkiem, kuri nepilda valsts varas pieņemtos lēmumus, vērstos ar visu likuma bardzību.”
Premjere Evika Siliņa šobrīd pieteikusi birokrātijas mazināšanos par 25%. Šī mērķa realizēšanai izveidota pat speciāla darba grupa. Vai birokrātiju tiešām izdosies samazināt, ar to saprotot kā birokrātiskā sloga, tā pašu birokrātu skaita samazināšanu valsts un pašvaldību iestādēs? Filips Rajevskis ir skeptisks.
“Ja tika pieteikts, ka ierēdņu algas nepieaugs, bet tās tomēr pieauga, tad kur ir zvanīts, ka notiks šie citi soļi?”
Lasiet arī: Asa kritika Saeimā – Siliņas valdība tiek dēvēta par vājāko Latvijas vēsturē
