ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump), pirmdien, 17.martā, sacīja žurnālistiem Kenedija centrā, ka viņa strīds ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Ukrainas līdera vizītes laikā Ovalajā kabinetā bija daļa no stratēģijas, kuras mērķis ir izdarīt spiedienu uz Ukrainu, ziņo “The Kyiv Independent”.
“Tur tiek nogalināti daudzi cilvēki, un mums vajadzēja panākt, lai Ukraina rīkojas pareizi. Tā nebija viegla situācija,” sacīja Tramps. “Ovālajā kabinetā redzējāt nelielu ieskatu, bet es domāju, ka tagad viņi rīkojas pareizi, un mēs cenšamies panākt, lai tiktu noslēgts miera līgums. Mēs vēlamies panākt pamieru un pēc tam miera līgumu.”
Zelenskim un Trampam februāra beigās Ovālajā kabinetā bija saspringts 45 minūšu ilgs preses brīfings, kas beidzās ar asu strīdu par ASV palīdzību Ukrainai un plānotā nolīguma par minerālu ieguvi atcelšanu. Pēc tam Tramps apsūdzēja Zelenski par necieņu pret ASV un rakstīja vietnē “Truth Social”, ka “viņš var atgriezties, kad būs gatavs mieram”.
Pēc strīda Trampa administrācija aptuveni uz nedēļu apturēja izlūkošanas un militāro palīdzību Ukrainai. Spriedze mazinājās, kad Zelenskis atvainojās, apsolīja sadarboties un vēlreiz apstiprināja Ukrainas apņemšanos izbeigt karu.
Tramps paziņoja, ka 18.martā plāno telefoniski sazināties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai apspriestu kara izbeigšanu.
“Situācija Krievijā ir slikta, un Ukrainā tā ir slikta,” sacīja Tramps.
“Tas, kas notiek Ukrainā, nav labi, bet mēs redzēsim, vai mēs varam panākt miera līgumu, pamieru, un es domāju, ka mums tas izdosies. Un rīt no rīta es runāšu ar prezidentu Putinu.”
Plānotā telefonsaruna notiks pēc ASV vadītajām sarunām Saūda Arābijā, kurās Vašingtona ierosināja noslēgt 30 dienu ilgu pamieru starp Krieviju un Ukrainu. Kijiva tam piekrita, liekot ASV atsākt militāro un izlūkošanas palīdzību.
Putins arī izrādīja interesi par pamieru, bet pieprasīja, lai Ukraina pamiera laikā pārtrauktu mobilizāciju, mācības un militārās palīdzības saņemšanu, tādējādi radot bažas par agresijas atjaunošanos.
“Par daudziem galīgā miera līguma elementiem jau ir panākta vienošanās, bet vēl daudz kas ir atlicis,” Tramps pirmdien paziņoja sociālajos tīklos.
Tramps ir norādījis, ka daži no aspektiem, kas visticamāk veidotu ilgtermiņa miera plānu būtu Kijivas teritoriālās piekāpšanās un kontrole pār atomelektrostaciju.
Zelenskis ir konsekventi apgalvojis, ka viņa valsts suverenitāte nav apspriežama un ka Krievijai ir jāatdod ieņemtā teritorija. Krievija 2014.gadā sagrāba Krimas pussalu un tagad kontrolē četru Ukrainas austrumu reģionu daļas, kopš 2022.gadā iebruka Ukrainā.
Vašingtonā bāzētās Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra eksperte Marija Sņegovaja brīdināja sarunā ar “Reuters”, ka Putins varētu izlikties, ka piekrīt Trampam, vienlaikus pieprasot vairāk piekāpšanās no Ukrainas.
“Sliktākais scenārijs ir tāds, ka Putins pārliecina Trampu pieņemt nākotnes vienošanos, kas ir izdevīga Krievijai,” viņa sacīja.
Kopš stāšanās amatā Tramps ir tuvinājis ASV Maskavai, vienlaikus saasinot attiecības ar sabiedrotajiem, nosakot tarifus un runājot par Kanādas un Grenlandes aneksiju. Lai gan viņš ir paudis apbrīnu Putinam, viņa administrācija pēdējā laikā ir signalizējusi par stingrāku nostāju pret Krieviju, lai izbeigtu karu.
