Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacīja, ka nav viegli vienoties ar ASV par iespējamā miera līguma galvenajām detaļām, lai izbeigtu karu Ukrainā, un ka Krievija nekad vairs neļaus sev būt ekonomiski atkarīgai no Rietumiem, otrdien, 15.aprīlī, vēsta “Reuters”.
ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump), kurš apgalvo, ka vēlas, lai viņu atceras kā miera veicinātāju, ir vairākkārt paziņojis, ka vēlas izbeigt kara Ukrainā “asinsizliešanu”.
“Nav viegli vienoties par izlīguma galvenajām sastāvdaļām. Tās tiek apspriestas,” intervijā laikrakstam “Kommersant” sacīja Lavrovs, atbildot uz jautājumu, vai Maskava un Vašingtona ir vienojušās par dažiem iespējamā miera līguma aspektiem.
“Mēs labi apzināmies, kā izskatās abpusēji izdevīga vienošanās, ko mēs nekad neesam noraidījuši, un kā izskatās vienošanās, kas mūs varētu ievilkt kārtējās lamatās,” intervijā, kas publicēta otrdien, sacīja Lavrovs.
Kremlis svētdien paziņoja, ka ir pāragri gaidīt rezultātus no normālāku attiecību atjaunošanas ar Vašingtonu.
Lavrovs sacīja, ka Krievijas nostāju 2024.gada jūnijā skaidri formulēja prezidents Vladimirs Putins, pieprasot, lai Ukraina oficiāli atsakās no ambīcijām iestāties NATO un izved savu karaspēku no visiem četriem Ukrainas reģioniem, kurus pieprasa Krievija.
“Mēs runājam par to cilvēku tiesībām, kuri dzīvo šajās zemēs. Tāpēc šīs zemes mums ir dārgas. Un mēs nevaram no tām atteikties, ļaujot no tām padzīt cilvēkus,” sacīja Lavrovs.
Krievija pašlaik kontrolē apmēram 20% Ukrainas teritorijas, tostarp Krimu, ko Krievija anektēja 2014.gadā, un daļu no četriem reģioniem, kurus Maskava patlaban uzskata par Krievijas daļu, lai gan vairums valstu to neatzīst.
Lavrovs uzslavēja Trampa “veselo saprātu” un to, ka iepriekšējais ASV atbalsts Ukrainas centieniem pievienoties NATO militārajai aliansei bija galvenais iemesls karam Ukrainā.
Taču Krievijas politiskā elite, pēc viņa teiktā, nepieļaus nekādus soļus, kas novestu Krieviju atpakaļ pie ekonomiskās, militārās, tehnoloģiskās vai lauksaimniecības atkarības no Rietumiem.
Lavrovs sacīja, ka pasaules ekonomikas globalizāciju ir iznīcinājušas sankcijas, ko bijušā ASV prezidenta Džo Baidena (Joe Biden) administrācija ir noteikusi Krievijai, Ķīnai un Irānai.
Baidens, Rietumeiropas un Ukrainas līderi Krievijas 2022.gada iebrukumu raksturo kā imperiālu zemes sagrābšanu, vairākkārt solot sakaut Krievijas spēkus.
Putins karu Ukrainā uzskata par daļu no cīņas ar panīkušajiem Rietumiem, kas, kā viņš apgalvo, pazemojuši Krieviju pēc Berlīnes mūra krišanas 1989.gadā, paplašinot NATO militāro aliansi un iejaucoties, viņaprāt, Maskavas ietekmes sfērā.
Lasiet arī: Tramps vaino Zelenski un Baidenu kara Ukrainā sākšanā
Lasiet arī: Tūkstošiem ASV karavīru dodas uz militārajām mācībām Eiropā
