Gan Ungārija, gan Slovākija ir izteikušas pieņēmumu, ka pašreizējie ļoti lipīgās mutes un nagu sērgas (MNS) uzliesmojumi varētu būt saistīti ar bioterorismu, nesniedzot nekādus zinātniskus pierādījumus, trešdien, 16.aprīlī, ziņo “Politico”.
Ungārijas iestādes marta sākumā konstatēja mutes un nagu sērgas gadījumu liellopu fermā pie Slovākijas robežas, kas bija pirmais slimības uzliesmojums valstī 50 gadu laikā.
Kopš tā laika vēl trijās Ungārijas saimniecībās un sešās Slovākijas saimniecībās dzīvniekiem tika konstatēts vīruss, kas lika iestādēm veikt vakcināciju ganāmpulkos, lai mazinātu tālāku vīrusa izplatīšanos pirms dzīvnieku izkaušanas. Slovākija ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli, noteikusi ierobežojumus uz robežām un izveidojusi uzraudzības centru, kurā strādā policija, ugunsdzēsēji un militārie spēki.
“Saskaņā ar man šobrīd pieejamo informāciju nav pierādījumu, kas apstiprinātu šo scenāriju,” par apgalvojumiem par bioterorismu sacīja virologs Jirži Černijs (Jiří Černý) no Čehijas Dzīvības zinātņu universitātes Prāgā.
“Tas nenozīmē, ka mums jāignorē alternatīvo skaidrojumu iespējamība, bet gan to, ka tie ir rūpīgi jāizpēta, nevis jāpieņem bez pierādījumiem.
Tas arī nenozīmē, ka bioterorisms ir iespējamais izskaidrojums,” viņš sacīja.
MNS ir viena no visbīstamākajām lauksaimniecības dzīvnieku slimībām pasaulē, ņemot vērā tās ekonomiskās un tirdzniecības sekas, kā arī nodarītā kaitējuma dzīvniekiem dēļ.
Tā ir ļoti lipīga atgremotājiem, piemēram, govīm, cūkām, aitām un kazām. Lai gan tā reti nogalina mājlopus, tā izraisa drudzi, apetītes zudumu un čūlas uz nagiem un mutē, kas ir ļoti sāpīgas un kuru dēļ var nākties iznīcināt visu ganāmpulku. Lai nepieļautu slimības izplatīšanos, jāizveido arī norobežotas zonas.
Slimības uzliesmojums Apvienotajā Karalistē 2001.gadā izraisīja lauksaimniecības un tūrisma krīzi, kas izmaksāja vairāk nekā 15 miljardus eiro. Lai izskaustu šo slimību, varas iestādes nokāva vairāk nekā sešus miljonus dzīvnieku.
Arī Vācija janvārī ziņoja par slimības uzliesmojumu, kas kopš tā laika ir ierobežots.
Černijs piebilda, ka vīruss, visticamāk, tika pārnests nejauši, un līdz brīdim, kad tiks pierādīts pretējais, tas tā arī būtu jāuzskata.
“Vīruss var tikt pārnests ar inficētiem apaviem, apģērbu, aprīkojumu vai pat migrējošo putnu spalvām. Līdzīgi nejaušas ievazāšanas gadījumi ir dokumentēti arī agrāk,” viņš sacīja “Politico”.
Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna (Viktor Orbán) kabineta priekšsēdētājs Gergelijs Guljāšs (Gergely Gulyás) pagājušajā ceturtdienā izteica pieņēmumu, ka neseno slimības uzliesmojumu cēlonis varētu būt bioloģisks uzbrukums. Viņš sacīja, ka “nevar izslēgt, ka vīrusam nav dabiskas izcelsmes” un tas varētu būt “mākslīgi radīts vīruss”, atsaucoties uz nepārbaudītu mutisku informāciju no kādas ārvalstu laboratorijas.
Guljāšs aicināja ekspertus pārbaudīt “mākslīgi radīta uzbrukuma” iespējamību.
Slovākijas lauksaimniecības ministrs Ričards Takāčs (Richard Takáč) piektdien sacīja, ka arī Slovākija apsver, vai nesenais vīrusa uzliesmojums varētu būt mākslīgi radīts, atkārtojot Ungārijā izteiktās aizdomas. Viņš norādīja, ka līdzīgi jautājumi tiek apspriesti arī Eiropas Komisijā.
“Es varu apstiprināt, ka oficiālajos dokumentos pēc Eiropas līmeņa sanāksmēm bioterorisms ir minēts kā viens no iespējamiem scenārijiem. Ka kāds varētu būt ievedis vīrusu šeit ar noteiktu nolūku. Par to notiek izmeklēšana,” viņš sacīja.
Komisija atteicās komentēt Takāča apgalvojumu, taču paziņoja, ka tā strādā, lai noskaidrotu, no kurienes nācis vīruss.
“Mums par to nav komentāru. Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, lai mēģinātu noskaidrot uzliesmojuma izcelsmi. ES references laboratorijā notiek vīrusa izolēšana un genoma sekvencēšana, kas var palīdzēt noskaidrot tā izcelsmi. Mēs nevaram spekulēt ne par to, cik ātri vai kādi varētu būt rezultāti,” sacīja Komisijas preses pārstāvis.
Vairākas valstis veic piesardzības pasākumus, tostarp kaimiņvalstis Austrija un Čehija, kuras pastiprina robežkontroli, un Apvienotā Karaliste, kas aizliegusi gaļas un piena produktu importu no ES.
Arī Baltijas valstis, tajā skaitā Latvija, pieļauj iespēju ieviest ierobežojumus uz robežas.
Lasiet arī: Īrijas farmācijas produktu eksports uz ASV pieaudzis līdz 10,5 miljardiem eiro
Lasiet arī: Eiropā izplatoties mutes un nagu sērgai, Latvija gatavojas četriem draudu līmeņiem
