Valsts drošības dienests (VDD) līdz šim publiski ir informējis par 32 kopš 2016.gada aizdomās par spiegošanu un citām nacionālo drošību apdraudošām darbībām Krievijas vai Baltkrievijas labā aizturētām personām.
Patlaban VDD lietvedībā ir četri kriminālprocesi, kurus dienests sācis aizdomās par spiegošanu Krievijas interesēs.
Tāpat VDD lietvedībā ir septiņi kriminālprocesi, kurus dienests sācis aizdomās par cita veida palīdzības sniegšanu ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā.
Saskaņā ar dienesta izmeklēšanas gaitā iegūto informāciju visas noziedzīgajās darbībās iesaistītās personas tiek turētas aizdomās par darbošanos Krievijas interesēs.
Izmeklēšanas interesēs VDD patlaban plašākus komentārus nesniedz.
Krimināllikums par spiegošanu kā maksimālo sodu paredz brīvības atņemšanu līdz 20 gadiem, konfiscējot mantu. Šāda maksimālā sankcija paredzēta arī par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā.
LETA jau rakstīja, ka skaļākais gadījums ir saistīts ar bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu. Pirmā instance bijušajam parlamentārietim par spiegošanu Krievijas labā piesprieda cietumsods uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem. Lieta patlaban atrodas apelācijas instances tiesā.