Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs pirmdien, 28.aprīlī, sacīja, ka tiek gaidīts signāls no Ukrainas, kas apliecinātu gatavību rīkot tiešas sarunas, lai izbeigtu karu, taču nav redzamas nekādas kustības pazīmes, ziņo “Reuters”.
Kremlis pagājušajā piektdienā paziņoja, ka tiešas sarunas tika apspriests prezidenta Vladimira Putina un ASV sūtņa Stīva Vitkofa (Steve Witkoff) trīs stundu ilgās tikšanās laikā.
Uz Maskavu un Kijivu tiek izdarīts spiediens no ASV puses, lai panāktu vienošanos, kas izbeigtu vissmagāko karu Eiropā kopš Otrā pasaules kara.
Uz žurnālista jautājumu, vai signāls tiešajām sarunām būtu jāsaņem no Ukrainas vai ASV, Peskovs atbildēja: “No Kijivas, vismaz Kijivai būtu jāveic kādi pasākumi šajā sakarā. Viņiem ir juridisks aizliegums. Bet pagaidām mēs neredzam nekādu rīcību.”
Tikmēr Maskava turpinās savu “īpašo militāro operāciju”, viņš sacīja.
Maskava un Kijiva nav rīkojušas tiešas sarunas kopš 2022.gada marta, neilgi pēc tam, kad sākās Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā. Vēlāk tajā pašā gadā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pieņēma dekrētu, kas liedza sarunas ar Putinu pēc tam, kad Krievija pasludināja četrus Ukrainas reģionus par saviem.
Zelenskis ir paziņojis, ka Kijiva būs gatava sarunām ar Maskavu, tiklīdz tiks panākta vienošanās par pārtraukšanu.
Zelenska štāba vadītājs Andrijs Jermaks pirmdien sacīja, ka Krievijas uzbrukumu turpināšanās ir pretrunā Kremļa paziņojumiem par vēlmi panākt mieru.
“Krievija nepārtrauc uguni frontē un šobrīd uzbrūk Ukrainai ar “Shaheds”,” Jermaks rakstīja “Telegram”, ar to domājot Irānā ražotos dronus, ko plaši izmanto Krievijas spēki. “Visi Krievijas paziņojumi par mieru, nepārtraucot uguni, ir vienkārši meli.”
Krievija un Ukraina apsūdz viena otru par nevēlēšanos panākt mieru.
Tikmēr Ziemeļkoreja pirmdien pirmo reizi apstiprināja, ka tā ir nosūtījusi karavīrus, lai cīnītos Krievijas pusē karā Ukrainā, un Putins izteica personisku pateicību Ziemeļkorejai un Kimam Čenunam.
“Mēs vienmēr celsim godā korejiešu varoņus, kuri atdeva savas dzīvības par Krieviju, par mūsu kopīgo brīvību, tāpat kā viņu bruņotie Krievijas brāļi,”
sacīja Putins Kremļa izplatītajā paziņojumā.
Ziemeļkorejas Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka Kims pieņēma lēmumu par karaspēka izvietošanu saskaņā ar visaptverošo stratēģiskās partnerības līgumu, ko viņš pagājušajā gadā parakstīja ar Putinu.
“Visi tie, kas cīnījās par taisnīgumu, ir varoņi un dzimtenes goda pārstāvji,” KCNA citēja Kima teikto.
Krievijas medijos tika publicēts arī video, kurā redzams, kā ziemeļkorejieši tika apmācīti karam Ukrainā.
⚡️⚡️Russian propagandists showed how North Korean fighters were trained in Russia before being sent to fight against Ukraine in the Kursk region pic.twitter.com/YGISgNrrqc
— NEXTA (@nexta_tv) April 28, 2025
Pēc Ukrainas amatpersonu teiktā, Ziemeļkoreja nosūtīja aptuveni 14 000 karavīru, tostarp 3000 papildspēku, lai aizstātu savus zaudējumus Kurskas apgabalā, kuru, kā apgalvo ziemeļkorejieši, viņi palīdzējuši atbrīvot. Tā kā viņiem trūka pieredzes ar bruņutransportu un droniem, viņi cieta smagus zaudējumus, bet ātri pielāgojās.
Ziemeļkoreja ir piegādājusi arī ieročus, tostarp artilērijas munīciju un ballistiskās raķetes.
Lasiet arī: Tramps mudina Putinu “beigt šaut, apsēsties un parakstīt vienošanos”
