Ekonomikas ministrijas pārstāvniecības atvēršana Jelgavā sabiedrībā izraisījusi divējādu reakciju. Kamēr vieni uzteic ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) iniciatīvu par “iešanu pie tautas”, citi sarkastiski jautā – vai tas tagad būtu jaunais birokrātijas mazināšanas trends? Kā īsti šī ideja vērtējama, BNN jautāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Izbraukt ārā pie tautas jau nav slikta lieta,” saka politologs. “Ja skatāmies statistiski, ZZS ministri un ZZS pārstāvji diezgan braukā pa Latviju, viņi ir vieni no reģionos aktīvām partijām.”
Attiecība uz Ekonomikas ministrijas pārstāvniecību Jelgavā Filips Rajevskis norāda, ka būtu pat pareizi, ja šāda filiāle būtu ceļojoša un ik pēc laika atrastos visos Latvijas industriālajos centros. “Piemēram, sākumā Jelgavā, pēc tam Liepājā, tad Valmierā… Lai ne tikai ministrs, bet arī citi ministrijas darbinieki izbrauktu ārpus Rīgas un ieraudzītu, kas notiek ārpusē. Latvijā jau ir bijušas Ministru kabineta izbraukuma sēdes, ja atceramies, tad arī Igaunijā pirms dažiem gadiem valsts prezidentes Kersti Kaljulaidas administrācija uz mēnesi pārcēlās uz Narvu. Šāda pabraukāšana pa reģioniem nav slikta iecere un man tas liekas ļoti pareizi un vajadzīgi.”
Politologs norāda, ka šāda iniciatīva būtu lietderīga arī ministra politiskajiem kolēģiem, kuriem derētu ievērojami biežāk apmeklēt Latvijas reģionus.
Kamēr Viktors Valainis vairāk “iet pie tautas”, opozīcijā esošais “Apvienotais saraksts” aicina likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju (KEM), norādot, ka “šāda ministra amata un ministrijas izveide bijusi dārga kļūda”. Turklāt vairākos ar klimatu un enerģētiku saistītos jautājumos joprojām dublējoties KEM, VARAM un Ekonomikas ministrijas funkcijas.
Filips Rajevskis uzsver, ka jaunas ministrijas radīšanu Latvijas cilvēkiem ir ļoti grūti “pārdot” kā populāru stāstu. “No vienas puses tiek runāts, kā samazināt valsts izdevumus, no otras – ir uztaisīta jauna ministrija. Līdz ar to tas jau no pirmā brīža bijis diskutabls jautājums. Daļa no KEM funkcijām varēja palikt Ekonomikas ministrijas pārziņā, daļa – VARAM. Tāpat bija iespējams visas šīs funkcijas deleģēt Ekonomikas ministrijai, jo enerģētika un vides jautājumi tomēr ir neatraujami no ekonomikas, ” saka politologs. “Šādu sabiedrības noskaņojumu “Apvienotais saraksts” arī izmanto. Tad, kad iepriekšējā valdība Klimata un enerģētikas ministriju veidoja, tāda patiesa skaidrojuma, kādēļ tā vajadzīga, nebija,” pauž Filips Rajevskis.
Uz BNN jautājumu, vai viens no noteicošajiem faktoriem varēja būt vajadzība palielināt ministru krēslu skaitu, lai “svarīgo amatu” pietiktu visām koalīcijas partijām, Filips Rajevskis atbild, ka šodien ir ļoti grūti pateikt, kādi bija iekšējie argumenti KEM izveidošanas nepieciešamībai. “Viens stāsts bija par to, cik svarīgs mums ir “Zaļais kurss” un cik lielā mērā ar to ir saistīta enerģētika – piemēram, vēja parki un tamlīdzīgas lietas. Tomēr mēs redzam, ka pasaule ļoti ātri mainās, un arī “Zaļais kurss” sāk drusku nobālēt. Mēs ar savu KEM ministriju esam nedaudz par vēlu ielēkuši tajā vilcienā.” Politologs arī atgādina, ka tādas īstas skaidrības, kādēļ šī ministrija mums bija vajadzīga, nebija. “Vienotībai tās izveides laikā jau bija ļoti dominējoša pozīcija, tāpat kā šajā valdībā. Vai viņiem vajadzēja tehniski vēl vienu ministru (pirmais KEM ministrs bija JV pārstāvis Raimonds Čudars), grūti pateikt.”
Taujāts, vai Eiropas zaļais kurss turpinās savu uzvaras gājienu vai arī noplaks, Filips Rajevskis atbild, ka tas nekur nepazudīs, tomēr vairs nebūs tik agresīvs un uzbrūkošs.
Lasiet arī: BNN fokusā | Politologs: pie varas var nākt spēki, kuru atbalsts ir tikai nejaušība
