Jaunākā SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma rīkotā pilsoņu aptauja rāda, ka Aināra Šlesera partija “Latvija pirmajā vietā” pirmo reizi nacionālā līmenī izvirzījusies līderpozīcijā, seko “Nacionālā apvienība” un “Jaunā Vienotība”, bet ceturto pozīciju ieņēmusi “Zaļo un zemnieku savienība”. Par ko šie reitingi liecina, BNN jautāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
Politologs norāda, lai arī šie reitingi nav pārsteigums, tomēr tie liek raudzīties uz nākotni ļoti piesardzīgi. “Visām partijām reitingi samazinās, un par līderiem reitingu tabulās kļūst nevis tie politiskie spēki, kuriem reitingi aug, bet gan tie, kuriem reitingi nekrīt. Tas ir ļoti neveselīgs faktors. Gribētos, lai ir kaut kas, kam cilvēki piekrīt, kas kļūst populāri. Šie reitingi parāda, ka esošajā politisko partiju spektrā cilvēkiem tā īsti nekas nepatīk un uzvarētājs ir tas, pret kuru ir vairāk neitrālas sajūtas un attieksme. Tie, kuri nezaudē, nevis tie, kas iegūst, jo piedāvā ko jaunu,” skaidro Filips Rajevskis.
Kā otru nopietno problēmu viņš min lielo neizlēmušo cilvēku skaitu. Saskaņā ar SKDS datiem 33,1% nezina, par ko balsot, bet 14,5% atzinuši, ka vēlēšanās nepiedalīsies.
“Tas nozīmē, ka, saskaņā ar šīs aptaujas datiem, 47,6% jeb teju puse iedzīvotāju ir tādā apmulsuma situācijā. Tas ir milzīgs skaitlis, kas pirms vēlēšanām var izraisīt pilnīgi neprognozējamu šīs vēlētāju masas kustību. Ir iespējams, ka šie vēlētāji vienkārši neatnāk uz vēlēšanām, kas ļoti negatīvi ietekmēs situāciju, jo, kad ir maza līdzdalība, var sākties problēmas ar leģitimitāti. Otra lieta, ka minētai vēlētāju daļai pat nākot uz vēlēšanām, balsojumi var būt ļoti spontāni, radušies pēdējā mirkļa emociju uzplūdos. Tas var izraisīt līdzīgas sekas, kā priekšpēdējā Saeimā, kad diezgan lielā skaitā tika sabalsoti margināli, jauni spēki un trīs no toreizējiem lielākajiem ieguvējiem šodien vairs nav politiskajā spektrā.”
Taujāts, kādēļ gan šāda situācija ir bīstama, politologs norāda – tā ir tāda kā “putu izskalošana”, kuras pēc tam izkūp.
“Mēs iegūstam četrus gadus, kurus labākajā gadījumā var saukt par “pazaudētajiem gadiem”,
bet sliktākajā – tie ļoti negatīvi var ietekmēt Latvijas attīstību ka politikā, tā ekonomikā un visādās citādās jomās.”
Salīdzinoši labi reitingi ir arī prokrieviskajām partijām “Stabilitātei!” (4,1%) un “Saskaņai” (3%). Lūgts komentēt šos rezultātus, Filips Rajevskis skaidro, ka krievvalodīgo flangā beidzot ir noticis tas, pie kā mēs latvisko partiju flangā esam gadiem ilgi pieraduši. Proti, ir izvēles iespējas. “Krievvalodīgo elektorāts var izvēlēties, ko īsti viņi grib – ja cilvēks ir vairāk prokrievisks, viņš balso par ”Stabilitātei!”, mērenākie paņem “Saskaņu”. Nav vairs kā iepriekš, kad viss bija sabāzts vienā “Saskaņā””.
Taujāts vai tad, ja Saeimas vēlēšanas notiktu rīt, politiskajiem spēkiem izdotos izveidot strādātspējīgu valdošo koalīciju, Filips Rajevskis teic, ja Saeimā tiek savēlēti visi tie spēki, kā var spriest pēc SKDS aptaujas rezultātiem, un ja tiešām ir tāds mikslis, kā pašlaik iezīmējas, tad tur būs ļoti plašas iespējas dažādām kombinācijām. “Tur ir neprognozējama situācija tieši dēļ tā, ka abās pusēs ir šis plašais spektrs ar ideoloģiskām izvēlēm.”
Lasiet arī: BNN fokusā | 20 soļi pret birokrātiju – vai pietiek, lai kaut kas tiešām mainītos
Lasiet arī: BNN fokusā | Solījumu sezona sākusies – kā vēlētājiem neuzķerties uz tukšiem vārdiem?
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!
