Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien, 11.maijā, paziņoja, ka ir gatavs ceturtdien Turcijā tikties ar Vladimiru Putinu pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) viņam publiski lika nekavējoties pieņemt Kremļa līdera priekšlikumu par tiešām sarunām, ziņo “Reuters”.
Tiešas Ukrainas un Krievijas sarunas Turcijā būtu pirmās kopš 2022.gada pirmajiem iebrukuma mēnešiem.
Tomēr nebūt nebija skaidrs, vai Putins bija domājis, ka viņš piedalīsies personīgi. Putins un Zelenskis nav tikušies kopš 2019.gada decembra un neslēpj, ka viens otru nicina.
“Ceturtdien es gaidīšu Putinu Turcijā. Personīgi,” Zelenskis rakstīja “X”. ”Es ceru, ka šoreiz krievi nemeklēs attaisnojumus.”
Savukārt viņa personāla vadītājs Andrijs Jermaks “Telegram” piebilda: “Kas ar Putinu? Vai viņš baidās? Mēs redzēsim.”
Ukrainas līderis iepriekš svētdien, pēc tam, kad Krievijas prezidents naktī televīzijā pārraidītā paziņojumā ierosināja tiešas sarunas Stambulā nākamajā ceturtdienā, 15.maijā, atbildēja piesardzīgi.
Putina ierosinājums izskanēja dažas stundas pēc tam, kad lielākās Eiropas lielvaras sestdien Kijivā pieprasīja, lai viņš piekristu beznosacījumu 30 dienu pamieram vai arī viņam draudētu “milzīgas” jaunas sankcijas, un šo nostāju Tramps bija atbalstījis.
Zelenskis sacīja, ka Ukraina ir gatava sarunām, ja Maskava piekritīs 30 dienu pamieram.
Tomēr Tramps, kuram ir tiesības turpināt vai pārtraukt Vašingtonas būtiskās ieroču piegādes Ukrainai, ieņēma citu nostāju.
“Krievijas prezidents Putins nevēlas noslēgt pamiera līgumu ar Ukrainu, bet drīzāk tiksies ceturtdien Turcijā, lai vienotos par iespējamu asiņainā kara izbeigšanu. Ukrainai būtu tam jāpiekrīt, NEKAVĒJOTIES,” Tramps svētdien rakstīja vietnē “Truth Social”.
“Vismaz viņi varēs pateikt, vai vienošanās ir iespējama, un, ja nav, Eiropas līderi un ASV zinās, kā lietas virzās, un varēs attiecīgi rīkoties!”
Gan Krievija, gan Ukraina ir nolikušas Trampu uz rezervistu soliņa.
2022.gada februārī Putins uzsāka pilna mēroga karu Ukrainā, radot lielus zaudējumus un nopietni sadragājot attiecības ar Rietumiem. Neraugoties uz to, ka Krievija lēnām gūst panākumus, Kremlis nav izrādījis lielu gatavību kompromisiem.
Savā nakts uzrunā Putins ierosināja “tiešas sarunas bez jebkādiem priekšnosacījumiem”.
Taču gandrīz nekavējoties Kremļa augsta ranga padomnieks Jurijs Ušakovs žurnālistiem paziņoja, ka sarunās jāņem vērā gan atteiktais 2022.gada miera programmas projekts, gan pašreizējā teritoriālā situācija.
Tas nozīmē – Krievija vēlas, lai Ukraina saglabā neitralitāti un pieņem Krievijas kontroli pār dažām teritorijām apmaiņā pret drošības garantijām. Ukraina apgalvo, ka piekrišana 2022. gada projekta nosacījumiem būtu līdzvērtīga kapitulācijai.
Savā runā Putins noraidīja, viņaprāt, mēģinājumu izvirzīt “ultimātus” attiecībā uz Rietumeiropas un Ukrainas prasībām par pamieru no pirmdienas. Viņa Ārlietu ministrija uzsvēra, ka pirms sarunām par pamieru ir jārunā par konflikta pamatcēloņiem.
Lai gan Krievija to noraidīja, Zelenskis sacīja, ka Ukrainas pamiera plāns sākot ar pirmdienu joprojām ir spēkā.
“Mēs gaidām pilnīgu un ilgstošu pamieru, kas sāksies rīt, lai nodrošinātu nepieciešamo pamatu diplomātijai,” viņš svētdien rakstīja “X”.
Lasiet arī: Tramps Putinam un Zelenskim: Izbeidziet šo karu; Eiropas līderi dodas uz Kijivu
