Apvientās Karalistes premjerministrs Kīrs Stārmers (Keir Starmer) pirmdien, 12.maijā, apsolīja nākamo četru gadu laikā ievērojami samazināt neto migrācijas plūsmu uz Lielbritāniju, sakot, ka bez stingrākiem imigrācijas noteikumiem valsts riskē kļūt par “svešinieku salu”, ziņo “Reuters” un britu raidsabiedrība BBC.
Imigrācijas kontrole bija viens no galvenajiem faktoriem 2016.gada balsojumā par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, tomēr pēc izstāšanās no bloka ieceļotāju skaits sasniedza rekordaugstu līmeni, veicinot Naidžela Farāža (Nigel Farage) labējās, pret imigrāciju noskaņotās Apvienotās Karalistes Reformu partijas popularitāti.
“Šis plāns nozīmē, ka migrācija samazināsies. Tas ir solījums,” Stārmers sacīja žurnālistiem. “Ja mums būs jāveic turpmāki pasākumi,… tad mēs to darīsim.”
Viņš noraidīja apgalvojumus, ka stingrāki imigrācijas noteikumi varētu kaitēt Apvienotās Karalistes ekonomikai, sakot, ka pēdējie gadi liecina, ka augsta imigrācija nav veicinājusi lielāku izaugsmi. Tomēr viņš atteicās noteikt mērķi neto migrācijas samazināšanai, sakot, ka iepriekšējo valdību “patvaļīgie” solījumi ir cietuši neveiksmi.
Iekšlietu ministrija aplēsa, ka līdz 2029.gadam imigrācija varētu samazināties par 100 000 cilvēku gadā, pamatojoties uz astoņu galveno politikas virzienu analīzi, kur var veikt “kvantitatīvu novērtējumu”.
Stārmera kreisi centriskās kreisās leiboristu partijas valdība paziņoja, ka tā paaugstinās prasības attiecībā uz angļu valodas zināšanām, apgrūtinās migrantu uzturēšanos valstī un neļaus uzņēmumiem, tostarp aprūpes namiem, pieņemt darbā darbiniekus no ārzemēm.
Tā vietā uzņēmumiem būs jāpieņem darbā Lielbritānijas pilsoņi vai jāpagarina vīzas ārzemju darba ņēmējiem, kas jau atrodas valstī. Iekšlietu ministrijas dati liecina, ka šīs izmaiņas samazinās ārvalstu darba ņēmēju skaitu par 7 000 līdz 8 000 gadā.
Darba devējiem būs arī jāmaksā vairāk, lai pieņemtu darbā ārvalstu darbiniekus, jo Imigrācijas prasmju nodeva palielināsies par 32%.
Automātiskas tiesības pieteikties uz pilsonību tiks piešķirtas tikai tiem, kas Lielbritānijā nodzīvojuši nevis piecus, bet gan desmit gadus, un kvalificētu darbinieku vīzas tiks piešķirtas tikai augstskolu beidzējiem. Zemākas kvalifikācijas prasības saglabāsies nozarēs, kurās ilgtermiņā trūkst darbinieku, vai nozarēs, kuras tiek uzskatītas par svarīgām valdības rūpniecības stratēģijā.
Arī Apvienotās Karalistes augstskolām var tikt piemērots jauns nodoklis par katru ārzemju studentu, un iegūtie līdzekļi tiks novirzīti darba apmācības programmām.
Augstskolām būs arī jāievēro stingrāki standarti, proti, vismaz 95% starptautisko studentu, kas pieteikušies, jāsāk mācības un 90% jāpabeidz. Šis noteikums ir paredzēts, lai novērstu to, ka cilvēki izmanto studentu vīzas, lai ieceļotu Apvienotajā Karalistē bez patiesa nodoma studēt.
Apvienotās Karalistes valdība varētu arī mainīt to, kā imigrācijas lietās tiek izmantotas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8.pantā paredzētās tiesības uz ģimenes dzīvi. Tā vēlas stingrāku interpretāciju un, iespējams, rīkos balsojumu parlamentā, lai šajā jautājumā vadītu tiesas.
Šo lēmumu izraisīja palestīniešu ģimenes lieta, kurai pēc apelācijas tika piešķirtas tiesības dzīvot Apvienotajā Karalistē pēc tam, kad sākotnēji tā bija pieteikusies, izmantojot ukraiņiem paredzēto shēmu.
2023.gada jūnijā neto migrācija – no Lielbritānijā iebraukušo cilvēku skaits atskaitot izbraukušo skaitu – pieauga līdz rekordlielam skaitam – 906 000, bet pagājušajā gadā tā bija 728 000. 2019.gadā, kad Lielbritānija vēl bija ES sastāvā, tas bija 184 000 cilvēki.
Taču uzņēmumi apgalvo, ka nespēj pieņemt darbā pietiekamu skaitu vietējo darbinieku, un darba devēji zinātnes, tehnoloģiju un citās jomās brīdina, ka stingrie ierobežojumi ietekmēs kopējo ekonomikas izaugsmi.
Jaunie pasākumi galvenokārt attiecas uz legālās imigrācijas samazināšanu, taču patvēruma meklētāju ierašanās ar mazām un nedrošām laivām ir vienlīdz liels izaicinājums valdībai.
Kāds leiboristu likumdevējs aģentūrai “Reuters” sacīja, ka “mēs pieļausim lielu politisku kļūdu, ja rīkosimies stingri pret legālo imigrāciju, bet mums nebūs risinājuma” attiecībā uz mazajām laivām.
Lasiet arī: PKK paziņo, ka noliek ieročus un izbeidz darbību
