Krievija pirmdien, 2.jūnijā, miera sarunās paziņoja Ukrainai, ka piekritīs beigt karu tikai tad, ja Kijiva atteiksies no lielām teritorijām un piekritīs ierobežot savas armijas lielumu, liecina Krievijas mediju publicētais memorands, ziņo “Reuters”.
Šie nosacījumi, kas pirmo reizi tika izklāstīti sarunās Stambulā, liecina par Maskavas nevēlēšanos iet uz kompromisu attiecībā uz saviem ilgtermiņa kara mērķiem, neskatoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) aicinājumu izbeigt “asinsizliešanu” Ukrainā.
Pirmdien delegācijas tikās nepilnu stundu. Tās vienojās apmainīt vairāk karagūstekņus, galvenokārt jaunākos un smagāk ievainotos, un atdot 12 000 kritušo karavīru mirstīgās atliekas.
Ukraina arī iesniedza sarakstu ar vairākiem simtiem nelegāli deportēto bērnu vārdiem. Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis paziņoja, ka Maskava izskatīs Kijivas sniegto sarakstu ar bērniem, “kas zaudējuši kontaktu ar vecākiem”, un katru gadījumu izskatīs atsevišķi.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans to raksturoja kā lielisku tikšanos un pauda cerību, ka viņam izdosies organizēt Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanos Turcijā kopā ar Trampu.
Gan Tramps, gan Zelenskis ir pauduši gatavību trīspusējai tikšanās reizei.
Taču netika panākta vienošanās par ierosināto pamieru, ko Ukraina, tās Eiropas sabiedrotie un Vašingtona aicināja pieņemt. Maskava paziņoja, ka tā vēlas ilgtermiņa risinājumu, nevis kara pauzi.
Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs, kurš vadīja Ukrainas delegāciju, sacīja, ka Ukraina izskatīs Krievijas miera priekšlikumu, bet pagaidām to nekomentēs. Viņš sacīja, ka Ukraina vēlas papildu sarunas līdz jūnija beigām, bet uzskata, ka tikai tieša tikšanās starp Zelenski un Putinu var patiesi atrisināt galvenās problēmas.
Krievijas prasības
Krievija memorandā, kuru publicēja ziņu aģentūra “Interfax”, iekļāva jau izsenās prasības par Krimas starptautisko atzīšanu un četru citu reģionu atzīšanu par Krievijas.
Krievija atkārtoja savas prasības, lai Ukraina paliktu neitrāla (nepievienotos NATO), padarītu krievu valodu par oficiālo valodu, aizsargātu krievvalodīgos iedzīvotājus un aizliegtu nacisma slavināšanu. Ukraina apgalvo, ka apsūdzības nacismā ir absurdas, un noliedz, ka slikti izturas pret krievvalodīgajiem.
Krievija piedāvāja arī divus pamiera variantus, bet abi, visticamāk, Ukrainai nav pieņemami.
Pirmā iespēja, saskaņā ar tekstu, prasa Ukrainai izvest savu armiju no četriem reģioniem – Luhanskas, Doneckas, Zaporožjes un Hersonas, no kuriem daži nav pilnā Krievijas kontrolē.
Otrā iespēja piespiestu Ukrainu pārtraukt savu karaspēka izvietošanu, izbeigt ārvalstu militāro palīdzību, atcelt karastāvokli un 100 dienu laikā rīkot vēlēšanas.
Medinskis sacīja, ka Maskava ir ierosinājusi arī “konkrētu divu līdz trīs dienu pamieru noteiktos frontes posmos”, lai varētu savākt kritušo karavīru mirstīgās atliekas.
Saskaņā ar Ukrainas ierosināto miera plānu Kijiva vēlas trīs galvenās lietas: nekādus ierobežojumus tās militārajām spēkiem pēc kara, nevienas okupētās Ukrainas teritorijas atzīšanu par Krievijas teritoriju un kompensāciju no Krievijas.
Miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu norisinājās konfliktiem piesātinātā gaisotnē. Otrā sarunu kārta notika dienu pēc tam, kad Ukraina dronu operācijā ar nosaukumu “Zirnekļa tīkls” iznīcināja desmitiem Krievijas stratēģisko bumbvedēju.
“Vismaz pēc operācijas “Zirnekļa tīkls” krievu puses izteikumi bija mazāk pseidovēsturiski un fantāzijas pilni,” kāds augsta Ukrainas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, stāstīja “Politico”, apspriežot notikušo.
“Varbūt mums vajag vēl pāris tādus pasākumus [kā operācija “Zirnekļa tīkls”], un tad viņi sāks uzvesties kā cilvēki,” žurnālistiem sacīja Zelenskis.
Lasiet arī: Krievija un Ukraina miera sarunu priekšvakarā ievērojami pastiprina uzbrukumus
