Valsts kontroles revīzijās sniegtie un vēl neieviestie ieteikumi, kā arī citi revīziju konstatējumi un atziņas varētu radīt pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu pat vairāku miljonu eiro apmērā, BNN ziņo Valsts kontrolē (VK).
Revidenti nosūtījuši attiecīgu apkopojumu Saeimai, Ministru prezidentei un finanšu ministram, tajā iekļaujot gan jaunus ieteikumus un konstatējumus, gan arī pārskatītus jau pagājušā gada rudenī iesniegtos, kas joprojām ir aktuāli.
“Ieguvumu apmērs no šo priekšlikumu īstenošanas varētu svārstīties no dažiem desmitiem tūkstošiem līdz vairākiem miljoniem eiro,” norāda Valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
VK savā ziņojumā norāda, ka iestādei ir svarīgi, lai sniegtie ieteikumi netiktu uztverti tikai kā veicamo darbību saraksts ar termiņiem, bet tie būtu tādi, kuru ieviešana veicina sabiedrības labklājību. Katras ieteikumos ietvertās darbības mērķis ir rosināt vai nodrošināt konkrētas pārmaiņas un uzlabojumus. Sniedzot ieteikumus, to ieviešanas rezultātā tiek sagaidīta pozitīva, taustāma vai konstatējama ietekme, norāda iestādē.
Piemēram, revīzijā “Par Klimata un enerģētikas ministrijas 2024.gada pārskata sagatavošanas pareizību” konstatēts, ka, mainot elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksu finansēšanas modeli, izmaksas tika pārnestas no elektroenerģijas galalietotājiem uz valsts budžetu. Publiskais tirgotājs SIA “Enerģijas publiskais tirgotājs”, lai veiktu maksājumus komersantiem, aizņemas finanšu līdzekļus no mātes sabiedrības AS “Latvenergo”, un šī aizņēmuma procentu izmaksas tiek segtas no valsts budžeta.
Maksājumi komersantiem tiek veikti katru mēnesi, bet finansējums no valsts budžeta tiek saņemts reizi ceturksnī, kas pagarina aizņēmuma termiņu un rada papildu finanšu izmaksas. 2024.gadā valsts budžetam papildus bija jāsedz 1,15 miljoni eiro aizņēmuma procentu izmaksas. Lai samazinātu valsts budžeta izdevumus par publiskā tirgotāja finanšu izmaksām, Klimata un enerģētikas ministrijai ieteikts pārskatīt finansēšanas modeli un veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos.
Tāpat Valsts kontrole saskata administratīvo funkciju optimizācijas iespējas, piemēram, gan Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībās, kurās tā ir 100% kapitāla daļu turētāja, gan visos četros Labklājības ministrijas pakļautībā esošajos valsts sociālās aprūpes centros “Rīga”, “Latgale”, “Zemgale” un “Kurzeme”, kas veic identiskas funkcijas.
BNN jau ziņoja, ka lidz jūnija beigām Finanšu ministrija (FM) plāno apkopot priekšlikumus un sagatavot aprēķinus par turpmāk veicamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu izdevumu samazināšanu vismaz 150 miljonu eiro apmērā ik gadu jeb par 450 miljoniem eiro trīs gados.
20.jūnijā FM informēja, ka ir noslēgusies pirmā sarunu kārta ar nozaru ministrijām, kurā veikta programmu izdevumu analīze. FM bija saņēmusi 200 priekšlikumus budžeta izdevumu mazināšanai, solot tos apkopot un veikt detalizētu analīzi.
Ministrijā skaidroja, lai no 2026.gada nodrošinātu ilgtspējīgu finansējumu valsts stratēģiskajām prioritātēm – aizsardzībai, sabiedrības drošībai un demogrāfijai, tiek īstenots mērķtiecīgs un strukturēts valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas process. Tā mērķis ir panākt lielāku publisko līdzekļu efektivitāti, vienlaikus stiprinot valsts noturību ilgtermiņā.
