Kijiva brīdinājusi, ka ASV ieroču piegāžu pārtraukšana var iedrošināt Krieviju turpināt karadarbību, kas norisinās jau ceturto gadu, raksta britu raidorganizācija BBC.
Baltais nams 2.jūlijā paziņoja, ka apturējis atsevišķu ieroču piegādes ASV. Baltā nama preses pārstāve Anna Kellija (Anna Kelly) sacīja, ka lēmums pieņemts, lai liktu Amerikas intereses pirmajā vietā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis informējis, ka abas valstis šobrīd “skaidro piegāžu nosacījumus”, kamēr Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha brīdinājis, ka kavēšanās “tikai iedrošinās agresoru turpināt karu un teroru, nevis liks meklēt mieru”. Viņš jo īpaši uzsvēra nepieciešamību stiprināt Kijivas pretgaisa aizsardzības sistēmas – Krievija teju ik nakti apšauda Ukrainu ar raķetēm un lidrobotiem.
Kijivā esošs ASV diplomāts esot uzaicinājis Ukrainas ārlietu ministru uz tikšanos 3.jūlijā.
Tomēr Ukrainas Aizsardzības ministrija norādīju, ka nav saņēmusi oficiālu paziņojumu no ASV par piegāžu pārtraukšanu vai pārskatīšanu, un aicināja nespekulēt ar informācijas druskām. Ministrija paziņojumā uzsvērusi, ka
vienīgais veids, kā izbeigt karu, ir izdarot kopīgu, nepārtrauktu spiedienu uz agresoru.
Nedēļas nogalē Ukraina piedzīvoja lielāko uzbrukumu no gaisa kopš kara sākuma – Krievija apšaudīja kaimiņvalsts pilsētas ar vairāk nekā 500 balistiskajām raķetēm un lidrobotiem.
ASV amatpersonas nav publiski izteikušās par konkrētu ieroču piegāžu pārtraukumiem. Saskaņā ar ASV raidorganizācijas NBC ziņoto, piegādes varētu apturēt Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmām, Howitzer munīcijai, raķetēm un granātmetējiem. Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ASV Ukrainai sniegusi militāro atbalstu desmitiem miljardu dolāru vērtībā, un tas licis ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) administrācijai paust bažas, ka valsts krājumi sāk iztukšoties.
Savukārt Kremlis atzinīgi uzņēmis jaunumus, norādot, ka ieroču piegādes pātraukšana Ukrainai ļaušot ātrāk noslēgt konfliktu. Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņojis: “Jo mazāk ieroču tiek piegādāts Ukrainai, jo tuvāk ir speciālās militārās operācijas beigas.”
Ukrainas valdošās partijas deputāts Fedirs Veņislavskis sacīja, ka ASV
lēmums ir sāpīgs un uz to noziegumu fona, ko Krievija pastrādā pret Ukrainu, rada ļoti nepatīkamu situāciju.
Avots Ukrainas armijas spēkos sacījis ziņu aģentūrai AFP, ka Kijiva ir ļoti atlarīga no ASV ieročiem , un, lai gan Eiropa dara visu, ko spēj, bez amerikāņu bruņojuma būs grūti.
Arī Eiropas sabiedrotie ir snieguši Ukrainai ievērojamu militāro atbalstu, tomēr ne visi Eiropas politiķi ir noskaņoti palīdzēt. Čehijas prezidents, bijušais NATO ģenerālis Petrs Pavels (Petr Pavel) bijis stingrs Ukrainas atbalstītājs, tomēr norādījis, ka turpmāks atbalsts ir atkarīgs no tuvējo vēlēšanu iznākuma.
ASV aizsardzības ministra vietnieks politikas jautājumos Elbridžs Kolbijs (Elbridge Colby) paziņpjis, ka Pentagons turpina piedāvāt prezidentam iespējas atbalstīt Ukrainu, tomēr piebilda, ka ministrija rūpīgi pārskata un piemēro tās pieeju, lai sasniegtu mērķus, vienlaikus nekaitējot ASV armijas kaujas spējām.
Šobrīd Maskavas ķetnās ir apmēram 20% Ukrainas teritorijas, tostarp 2014.gadā anektētā Krimas pussala.
Lasiet arī: Makrons sarunājies ar Putinu; uzsvēris atbalstu Ukrainai
