Igaunijas parlaments apstiprinājis likumu, kas turpmāks liegs naidīgu trešo valstu pilsoņiem ziedot igauņu politiskajām partijām, raksta “ERR News.”
Valdība labojumus likumā ierosināja jau vairāk nekā pirms gada, un līdzās jaunajam aizliegumam paplašinātas arī Politisko partiju finansēšanas novērošanas komisijas (ERJK) pilnvaras. 6.maijā likuma labojumus trešajā lasījumā atbalstīja 50 deputāti, kamēr 22 bija pret.
Sociāldemokrātu deputāte Rīna Sikuta (Riina Sikkut) pavēstīja, ka ERJK tagad varēs pieprasīt papildus dokumentus un uzaicināt personas ierasties uz jautājumu izskatīšanu. Deputāte norādīja, ka tas neapšaubāmi ļaus labāk kontrolēt politisko partiju finansējumu un līdzekļu izlietojumu priekšvēlēšanu kampaņu laikā.
Partijas “Isamaa” parlamentārās frakcijas priekšsēdētājs Helirs Valdors Sēders (Helir-Valdor Seeder), runājot par aizliegumu trešo valstu pilsoņiem veikt ziedojumus Igaunijas partijām, sacīja, ka personām, kas drīkst finansēt partijas, ir jābūt arī tiesībām piedalīties politikā un nest atbildību par tās īstenošanu. Līdz ar to tās ir tikai personas, kas var arī kandidēt vēlēšanās – Igaunijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi. Tāpat
aizliegums ir piesardzības pasākums, lai neļautu valsts politikā iejaukties personām no potenciāli naidīgām valstīm.
Ja tiks veiks aizliegs ziedojums, partijai būs 30 dienas laika to atgriezt ziedotājam, un, ja tas netiks paveikts, līdzekļi nonāks valsts kasē.
Igaunija jau pirms vairākiem gadiem liedza trešo valstu pilsoņiem iespēju piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Likumā grozījumu atkārtoti izraisījuši diskusijas, vai vispār nepieciešama ERJK. Opozīcijas partijas “Isamaa” un EKRE ir pret komisiju, un norādīja, ka ar partiju finansējuma jautājumiem būtu jāstrādā Valsts Kontroles birojam. Tikmēr valdošā koalīcija un sociāldemokrāti uzskata, ka ERJK jāsaglabā. Centra partija domā, ka parlamentārajām grupām nav bijis pietiekami daudz laika apspriest labojumus.
Likuma izmaiņas arī nosaka aktīvo vēlēšanu kampaņas laiku, un Reformu partijas deputāts Kristo Enns Vaga (Kristo Enn Vaga) norādīja, ka jaunās vadlīnijas sakņojas Eiropas Savienības direktīvā. Parlamenta vēlēšanu kampaņas laiks būs no to izziņošanas brīža, savukārt pašvaldību vēlēšanām – 90 dienas pirms vēlēšanu datuma.
Pirms stāšanās spēkā labojumi vēl jāapstiprina Igaunijas prezidentam.
Lasiet arī: Saeimas vēlēšanās IT sistēmas būs, taču pilnīgas drošības garantiju nav