Veselības ministrija atteiksies no veselības apdrošināšanas polisēm darbiniekiem, Ekonomikas ministrija plāno atlaist 40 darbiniekus, par štatu samazināšanu domā arī Finanšu ministrija. Tas viss tiek plānots valsts budžeta izdevumu samazināšanas vārdā. Vai ar šiem pasākumiem būs gana, lai valsts varētu kāpināt aizsardzībai nepieciešamā naudas apjomu un pie viena izrāpties no finanšu bedres, BNN vaicāja uzņēmuma Mediju tilts līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
Šim procesam ir divas sastāvdaļas, saka Filips Rajevskis un, runājot par darbinieku skaita samazināšanu ministrijās, norāda, ka cilvēkresursi Latvijā, ņemot vērā arī nodokļus, ir visdārgākā izdevumu pozīcija. “Tomēr jāņem arī vērā, ka pēc valsts pārvaldē strādājošo skaita samazināšanas, izbrīvēsies kvalificēti speciālisti reālajai ekonomikai. Biznesā trūkst cilvēku, kas reāli strādā un maksā nodokļus,” pauž politologs.
Tāpat Filips Rajevskis norāda uz Zemkopības ministrijas ieceri taupīt uz pārbaudēm un kontrolēm, samazinot to skaitu, kā arī uzņēmēju sūdzībām par daudzu kontroļu bezjēdzību.
Politologs atgādina 2010.gadu, kad notika iepriekšējā lielā budžeta konsolidācija.
“Kontrolētāju skaits samazinājās un ekonomika uzreiz sāka strādāt stipri efektīvāk, jo biznesam vairāk nebija jānodarbojas ar dažādu kontrolieru prasību apmierināšanu, bet viņi varēja koncentrēties uz savu pamatnodarbošanos. Mēs visi vēl atceramies, cik labi pēc krīzes atguvās ekonomika un cik straujš bija IKP kāpums. Līdz ar to šie soļi ar darbaspēka pārvirzīšanu un valsts kontroles pār reālo ekonomiku samazināšanu, ļaus ietaupīt valsts budžeta līdzekļus un sāks augt arī IKP, jo uzņēmējiem būs laiks nodarboties ar biznesu, nevis dažādu kontrolējošo institūciju vajadzībām.”
Savukārt Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) šonedēļ izteicās, ka Latvijas valdība vairs nespēj pilnvērtīgi darboties, un brīdināja par iespējamu valsts budžeta sabrukumu. Tāpat viņš norādīja uz aptuveni 600 miljonu eiro deficītu un prognozēja, ka, lai segtu valsts izdevumus, varētu tikt palielināti nodokļi un pārdoti valsts kapitālsabiedrību aktīvi.
Lūgts komentēt, vai tiešām velns ir tik melns, kā to mālē Kulbergs,
Filips Rajevskis teic, – no vienas puses var piekrist, ka budžeta deficīts tiešām aug augumā un nevar teikt, ka tas tiktu ļoti kontrolēts.
Tomēr jāskatās arī pretējā lieta – nodokļu ieņēmumu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. “Tas nozīmē, ka tautsaimniecība ir normālā stāvoklī, atšķirībā, teiksim, no 2009. vai 2010.gada krīzes, kad notika tautsaimniecības sabrukums. Šobrīd mēs runājam par krīzi, kura radusies dēļ pārlieku optimistiskas valsts budžeta plānošanas,” skaidro Filips Rajevskis. Pēc viņa teiktā vienīgais neprognozētais lielums, kurš uzkritis budžetam, ir aizsardzība. “Visā pārējā ir iespējams samazināt, piegriezt un ietaupīt budžetu, kā to jau parādīja 2009.gada krīze. Vajag tikai gribēt. Jautājums ir – vai Evikas Siliņas valdība parādīs, ka ir gatava to darīt, vai arī izšķirsies par cilvēku aplikšanu ar paaugstinātiem nodokļiem Saeimas priekšvēlēšanu laikā. Nedomāju, ka cilvēki grib maksāt papildus 2% PVN, jo tas uzsitīs tieši par vismazāk turīgajiem cilvēkiem. Vai, teiksim, pēkšņi palielināta akcīze sadārdzinās degvielu un citas akcizētās preces. Sociālā nodokļa palielināšana sadārdzinātu darbaspēka izmaksas un padarītu mūs nekonkurētspējīgus Baltijā.”
Politologs uzsver, ka šīs izšķiršanās ir sarežģītas, tomēr pirmais loģiskākais solis būtu uzblīdušās valsts pārvaldes samazināšanas. “Viens ir, kad samazinās ienākumi, otrs – kad nekontrolēti samilzuši izdevumi, kurus kontrolēt būtu daudz vienkāršāk, nekā uzlikt papildus nodokļus sabiedrībai,” uzsver Filips Rajevskis.
Lasiet arī: BNN fokusā | Kāpēc vēlētāji atbalsta krāpšanā apsūdzētus vai kritušus mērus?
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!
