Pašvaldību vēlēšanas Latvijā aizvadītas un dažviet šķiet, ka nekas nav mainījies – vietvaru vadībā ir tie paši ļaudis, kuri iepriekš. Dažiem no viņiem nopakaļ velkas pamatīga skandālu “aste”, bet vēlētāji tam nav pievērsuši uzmanību. Kādēļ tā – BNN vaicāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
Jūrmalas valstspilsētas stūri turēs Gatis Truksnis (LZP), kuš savulaik ilgstoši ieņēma mēra amatu, bet pēc notiesājoša sprieduma par dienesta viltojumu 2022.gadā zaudēja pilsētas domes priekšsēdētāja amatu; Rēzeknē pārliecinoši uzvarējis pirms pusotra gada finanšu pārkāpumu dēļ no mēra amata atstādinātais Aleksandrs Bartaševičs (Kopā Latvijai); Daugavpili, visticamāk, arī turpmāk vadīs līdzšinējais mērs Andrejs Elksniņš (Sarauj, Latgale!) un nevienu īpaši nesatrauc nedz nelegālais elektrības pieslēgums viņa ģimenes īpašumā, nedz arī pārmēru plašais krievu valodas lietojums Latvijas otrā lielākajā valstspilsētā. Savukārt Preiļu novada domes priekšsēdētāja amatā atgriežas savulaik par krāpšanu tiesātais Aldis Adamovičs.
Ar ko izskaidrojama tik liela vēlētāju uzticība? Vai tiešām šajās pašvaldībās viss rit uz līdzīgi perfekta Šveices pulksteņa mehānismam un iedzīvotāji nevēlas nekādas pārmaiņas?
Filips Rajevskis atzīst, attiecīgajās pašvaldībās cilvēku lielākā daļa tiešām nealkst pēc pārmaiņām un ir apmierināti ar vietējo politiķu darbu. “Otrs variants ir jēgpilnas opozīcijas trūkums, kura būtu gatava un spējīga cīnīties ar šiem politiķiem. Lielākā problēma tā, ka visi nosauktie ir nacionāla līmeņa politiķi un līdz ar to arī nedaudz augstākas līgas spēlētāji. Šī iemesla dēļ lokālā līmenī ir problēmas sastādīt viņiem nopietnu konkurenci,” saka politologs.
Uz BNN jautājumu, kādēļ gan vēlētājs neiespaidojas no zināmām šo politiķu reputācijas problēmām, Filips Rajevskis vēlreiz uzsver nopietnas lokālās konkurences trūkumu. “Mediji var rakstīt nacionālajās ziņās ko grib, bet tad vēlētājs apskatās esošās izvēles un nobalso par sev zināmo “ļaunumu”, kura plusi un mīnusi viņam jau ir labi zināmi. Tas arī nosaka to vēlētāju izvēli.”
Uz BNN jautājumu, vai tas nozīmē, ka esam iegrimuši stagnācijā un cilvēkiem lielā mērā ir vienalga, kas tur vietējās varas stūri, Filips Rajevskis atbild noraidoši. “Ir domes, kur ilggadīgie līderi ir nomainījušies un mainās, tā kā viss nav tik viennozīmīgi.” Kā piemēru politologs min savulaik Rīgas valstspilsētā ļoti ietekmīgo partiju “Saskaņa”, kura šobrīd ir zaudējusi savas pozīcijas un kurai ir jāmeklē ļoti radikāls risinājums, ja tā vēlas arī turpmāk palikt uz politiskās skatuves.
Lasiet arī: BNN fokusā | Politologs: Šlesers cerēja uz “zelta kārti”, bet palika ārpus spēles
