Ņemot vērā esošo finansējumu un nepieciešamību taupīt, iedzīvotāji nākamgad nesajutīs situācijas uzlabošanos veselības aprūpes jomā, secināms no veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) teiktā TV3 raidījumā “900 sekundes”.
Viņš apgalvoja, ka Veselības ministrija (VM) regulāri pārskata pakalpojumus un programmas, lai saprastu, cik tie ir efektīvi, līdzekļus nepieciešamības gadījumā pārvirzot citiem mērķiem.
“Līdz ar to, ja mēs taupīsim naudu kaut kādā programmā, mums ir gara rinda ar pakalpojumiem, kuriem nepieciešams finansējums,” skaidroja politiķis.
Tāpēc VM esot ļoti grūti ietaupīt un “atdot budžetā” līdzekļus no veselības aprūpes sistēmas.
“Nākamgad saskaņā ar prioritātēm mums trūkst 650 miljoni eiro, lai mēs varam būt tādā līmenī kā Lietuva, es nerunāju par Igaunijas līmeni,” nākamā gada budžetu komentēja Abu Meri.
Viņš uzsvēra, ka iedzīvotāji nesajutīs finansējuma samazināšanu, taču nesajutīs arī uzlabošanos.
“Uzlabojumi ir nepieciešami, bet, ja nav papildu finansējumu, ko mēs varam uzlabot,” sacija ministrs.
Ja ziņots, ka saskaņā ar VM aprēķiniem nākamgad veselības aprūpei būtu nepieciešami papildu 651 miljons eiro, kas valdības prioritāro pasākumu neiesniegšanas lēmuma dēļ pašlaik nav reāli sasniedzams mērķis.
Abu Meri uzsvēra, ka veselības budžetā taupības pasākumi ir veicami vienīgi uz administratīvo izmaksu rēķina, lai pacientiem nebūtu jāsaskaras ar pakalpojumu pieejamības vai kvalitātes pasliktināšanos.
Viņa ieskatā, ir skaidrs, ka finansējuma apjoms, kas ir nepieciešams veselības aprūpei, Latvijā 2026.gada valsts budžetā nebūs iespējams, bet, viņš turpinās sarunas ar kolēģiem valdībā un “līdz pēdējam iestāsies par to, ka droša Latvija nozīmē arī veselus cilvēkus un veselības nozarei nepieciešams papildu finansējums īpaši demogrāfijas stiprināšanai”.
Īpaši būtisks papildu finansējums ir “Mātes un bērna veselības plāna” īstenošanai, nozares gatavības stiprināšanai un kritisko medikamentu apgādes “iedarbināšanai”, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai reģionos – īpaši primārās aprūpes kā veselības nozares stūrakmens stiprināšana. Tas arī ir iedzīvotāju drošības jautājums, uzskata Abu Meri.
VM apņemas turpināt darbu pie optimizācijas pasākumiem nozarē, piemēram psihoneiroloģisko slimnīcu pārvaldības maiņas jeb slimnīcu administratīvas apvienošanas, kas ļautu rast resursu ietaupījumu ne tikai kapitālsabiedrībās, bet būtu efektīvāk arī no pārraudzības ziņā. Lai pilnveidotu kvalitatīvu stacionāro pakalpojumu nodrošināšanu visā valsts teritorijā ministrija strādā arī pie slimnīcu tīkla – slimnīcu līmeņu – pārskatīšanas.
Tāpat tiek turpināts darbs pie finansējuma modeļa pārskatīšanas veselības aprūpes pakalpojumiem, vērtējot administratīvo izdevumu ietaupīšanas iespējas, kā arī VM un padotības iestāžu funkciju pārvērtēšanas ar mērķi rast optimizācijas iespējas.