Valsts uzņēmumu potenciāls netiek gana izmantots, un, ja šie uzņēmumi nekļūs aktīvāki kapitāla tirgū, tad nodokļu celšana kļūs neizbēgama, aģentūrai LETA norādīja Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs.
Viņš uzsver, ka kapitāla tirgus sniedz iespēju piesaistīt investīcijas uzņēmumu izaugsmei un paplašināšanai arī ārpus Latvijas tirgus, taču valsts uzņēmumos šis potenciāls netiek pietiekami izmantots. Turklāt vidēja termiņa plāni, kas ietverti Finanšu ministrijas (FM) ziņojuma projektā valdībai, ir ļoti pieticīgi. Tāpēc valstij piederošajiem komerciālajiem uzņēmumiem jākļūst aktīvākiem kapitāla tirgū, bet tam nepieciešami valdības un Saeimas politiķu lēmumi. Ja tas netiks darīts, nodokļu celšana kļūs neizbēgama.
Tādi uzņēmumi kā AS “Latvenergo”, AS “Attīstības finanšu institūcija “Altum”, AS “Augstsprieguma tīkls” (AST), AS “Rīgas ūdens” jau emitējuši obligācijas. Ja skatās uz vidēja termiņa plāniem, FM izstrādātais ziņojuma projekts valdībai “Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam” paredz ļoti pieticīgus plānus, jo akciju kotācija varētu notikt Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai “airBaltic”, AS “Latvijas autoceļu uzturētājs” un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”. Tajā pašā laikā liels potenciāls kotēt akcijas ir arī “Latvenergo”, AS “Rīgas siltums”, AS “Conexus Baltic Grid”, SIA “Latvijas mobilais telefons”, SIA “Tet”, AST, AS “Latvijas pasts” un citiem komerciālajiem uzņēmumiem, kuru īpašnieks ir valsts vai pašvaldība.
Grafs atzīmē, ka, neskatoties uz valdības 2023.gada deklarācijā pausto apņemšanos virzīt valsts uzņēmumus uz biržu un sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam, būtisks progress šajā virzienā nav panākts. Diskusijās dominē īstermiņa politiski apsvērumi, kas kavē investīciju piesaisti.
Viņš skaidro, ka šāda pieeja attālina no mērķa – nodrošināt valsts komerciālo uzņēmumu ilgtermiņa vērtības pieaugumu –
un nozīmē īstermiņa politisko ambīciju apmierināšanu uz sabiedrības interešu rēķina. Ja uzņēmumam ir pārliecinoša izaugsmes stratēģija, tostarp, paredzot iziešanu ārpus mājas tirgus, ambiciozi mērķi, skaidri definēti investīciju projekti un spēcīga vadības komanda, ja valsts kā akcionārs ir definējusi skaidras gaidas un nejaucas jautājumos, kuros nedrīkst iejaukties, ja uzņēmums īsteno investoriem caurredzamu pārvaldību – tad šie un citi elementi veido pamatu, lai vispār varētu runāt par gatavību biržai.
Viņš uzsver, ka skaidri noteikumi, ilgtermiņa redzējums un caurspīdīga pārvaldība var nodrošināt investoru uzticību un palīdzēt uzņēmumiem nonākt biržā.
“Valsts katru gadu novirza vairāk nekā miljardu eiro valstij piederošajām kapitālsabiedrībām, taču būtisku daļu no šiem līdzekļiem varētu aizvietot ar finansējumu no kapitāla tirgus. Šādi atbrīvotos simtiem miljonu eiro citiem mērķiem, piemēram, aizsardzībai, veselībai un izglītībai, neceļot nodokļus,” pauž Grafs.
“Signet Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons skaidro, ka valsts uzņēmumu kotācija biržā dotu nozīmīgu stimulu vietējā kapitāla tirgus attīstībai, iedrošinot arī privāta sektora uzņēmumus piesaistīt kapitālu un sākt akciju kotāciju biržā, kā arī paplašinot Latvijas kapitāla tirgus redzamību ārvalstu investoru vidū. Vienlaikus tas sniegtu iespējas pensiju plāniem palielināt ieguldījumu apjomu Latvijas uzņēmumos, tādējādi nostiprinot vietējo kapitālu. Bez tam, valsts uzņēmumu akciju kotācija biržā veicinātu šo uzņēmumu vērtības pieaugumu, tādējādi nodrošinot valstij papildu ienākumus no šiem uzņēmumiem gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
Kā norāda Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūtā, kapitāla tirgus dod iespēju iedzīvotājiem un pensiju fondiem kļūt par uzņēmumu līdzīpašniekiem un investoriem. Tas veicinātu sabiedrības uzticēšanos, finanšu pratību un aktīvu naudas līdzekļu ieguldīšanu vietējos uzņēmumos. 2024.gada beigās Latvijas mājsaimniecību kontos bija 11,2 miljardi eiro, kas šobrīd netiek efektīvi ieguldīti. Baltijas biržā kotēto 11 Latvijas uzņēmumu kapitalizācija ir zem 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir būtiski mazāk nekā Lietuvā vai Igaunijā, kur akciju tirgus kapitalizācija ir 11-14% no IKP.
Kā norāda Grafs, lai valsts kapitālsabiedrību virzība uz kapitāla tirgu kļūtu par realitāti, nepieciešama ne vien stratēģiska izpratne, bet arī konkrēti politiski lēmumi un rīcība.
Līdzšinējie solījumi, kas pausti dažādos valdības un ministriju plānošanas dokumentos, nav pārtapuši reālos virzības mehānismos. Politikas veidotājiem jāuzņemas atbildība un skaidri jādefinē prioritātes – jānosaka konkrēti termiņi, atbildīgās institūcijas un jānodrošina uzņēmumiem atbalsts, vienlaikus stiprinot valsts kā akcionāra konsekventu, caurspīdīgu pozīciju.
Jau ziņots, ka FM saskaņošanai ministrijām un citām iesaistītajām pusēm nodevusi sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam”.
Ziņojumā sniegta aktualizēta informācija par līdz šim paveikto kapitāla tirgus attīstībā, apskatītas tirgus tendences un virzība uz iepriekš izvirzītajiem mērķiem, kā arī sniegti priekšlikumi turpmākajiem soļiem.
FM ieskatā tādējādi tiktu veicināta finansējuma pieejamība ekonomikas izaugsmei un sniegtas ieguldījumu iespējas, nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību ieguldītājiem.
Tirgus tendences liecina, ka pēdējos gados Baltijas valstīs pakāpeniski pieaug uzņēmumu skaits, kas finansējuma piesaistei izvēlas emitēt obligācijas, teikts ziņojumā. Šajā jomā visstraujākā izaugsme pēdējos gados bijusi tieši Latvijā.
Lai arī 2023.gadā valdība apstiprināja mērķi veicināt finansējuma pieejamību ekonomikas izaugsmei un radīt jaunas investīciju iespējas, pašlaik tikai trīs valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības – “airBaltic”, “Latvijas autoceļu uzturētājs” un “Rīgas namu pārvaldnieks” – plāno veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) līdz 2027.gadam. Tas nozīmē, ka tirgus kapitalizācijas pieauguma mērķa sasniegšanai ar pašreizējo tempu nepietiek, ziņojumā secina FM.
FM norāda, ka pēc šī likuma pieņemšanas būs iespējams noteikt, kurām no šīm sabiedrībām veicama līdzdalības pārvērtēšana un mazākuma daļas atsavināšana, īstenojot IPO.
Ziņojumā secināts, ka, dodot iespēju privātajiem investoriem iegādāties daļu no publiskai personai piederošajām kapitāldaļām, iespējams rast balansu starp publiskas personas interesēm un privāto tirgus dalībnieku interesēm. Proti, ja publiska persona, paturot līdzdalību kapitālsabiedrībā 100% apmērā, var negatīvi ietekmēt tirgus attīstību, tad samazināts līdzdalības apmērs var nodrošināt pakāpenisku privātā sektora iesaisti attiecīgajā tirgus segmentā, sekmējot konkurenci un kapitālsabiedrībā investēto publisko līdzekļu atgriešanos publiskās personas budžetā.
Tāpat FM norāda, ka atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 13.maija sēdes lēmumam viens no valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem ir valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļu (ne mazāk kā 10%) atsavināšana publiskajā piedāvājumā līdz 2029.gadam, tostarp attiecībā uz komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām pašlaik normatīvi noteikts privatizācijas aizliegums.
Lasiet arī: Viedoklis: Ventas osta – dārgs klusums un izgāšanās bez atbildības