ASV esot izdevies panākt, ka NATO attieksme pret Krieviju ir mērena, neskatoties uz daļas dalībvalstu aicinājumiem uz skarbāku pieeju, raksta Lietuvas medijs LRT.
Dažas NATO dalībvalstis izteikušas bažas par drošības sarunām starp NATO Militārās komitejas priekšsēdētāju Robu Baueru (Rob Bauer) un Krievijas ģenerāli Valēriju Gerasimovu, norāda anonīms avots NATO. Kara sākumā ASV un Krievija izveidoja konfliktu risināšanas vienību militāri politiskā līmenī, lai izvairītos no plašākas militārās aktivitātes pasaulē.
Bauers un Gerasimovs savstarpēji vienojušies, kas visas iesaistītās puses būs uzmanīgas, īpaši runājot par kuģiem, kas pārvietojas Melnajā jūrā, lai izvairītos no incidentiem.
Bloka Austrumeiropas dalībvalstu pārstāvji uzdevuši jautājumu, kādēļ vispār tiek izvērstas šādas sarunas ar Krieviju, savukārt citi norāda, ka Bauers ir pilnvarots izmantot šos komunikācijas kanālus.
Polija norādīja, ka tā nav uzdevusi šādu jautājumu, savukārt Baltijas valstu pārstāvji nesniedza komentārus. Avots NATO norādīja, ka Krievija savukārt pēdējā laikā ir īpaši uzmanīga, īpaši Melnajā jūrā.
Anonīmais NATO pārstāvis norādījis, ka kopumā Austrumeiropas valstis, skandināvi un bijušās Dienvidslāvijas valstis pastāv uz «nulles toleranci» attiecībā uz Krieviju, savukārt Rietumeiropas un Vidusjūras reģiona valstis atbalsta mērenāku pieeju. Tiek uzskatīts, ka Vašingtonas vadošā loma ļauj šobrīd saglabāt mērenību, tikmēr Lielbritānija arvien vairāk sliecas atbalstīt stingru pieeju. Savukārt Vācija NATO pēdējos divus gadus tikpat kā nav manāma – tā maksā, dod un klusē.
«Krievija cer uz rietumu nogurumu,» piebilda avots, vienlaikus norādot, ka kopumā alianse vienoti atbalsta Ukrainu. «Mēs visi esam vienojušies par atbalsta sniegšanu Ukrainai, un mēs jau to darām, kamēr vien netiek ietekmēta mūsu nacionālā drošība.»
ASV Vācijas Māršala Fonda viceprezidents Īans Lessers ( Ian Lesser) norādīja, ka alianses iekšienē nav plašas škelšanās. Tā ir «dabiskas viedokļu atšķirības no valstīm, kas atrodas tiešā Krievijas tuvumā un iegulda drošības izaicinājumu novēršanā.» Viņš teica: «Tas nav pārsteidzoši, ka dažas valstis ir mazāk striktas un skarbas, bet tas nenozīmē, ka NATO jelkādā veidā mazinātu savu apņemšanos palīdzēt Ukrainai.» Lessers pastāstīja, ka pat aukstā kara laikā NATO dalībvalstu vidū bija atšķirīgi viedokļi par pozīciju attiecībā pret Krieviju.
Saskaņā ar Lessera teikto, nesenais incidents Polijā, netālu no Ukrainas robežas, izgaismoja, cik ļoti sakāpināta ir apziņa par potenciālajiem riskiem un situācijas eskalāciju. «Lai arī izrādījās, ka situācija nav tāda, kā sākotnēji domāts, tas joprojām atgādina par to, ka pastāv fiziski draudi NATO un tās iedzīvotājiem, īpaši tiem, kas dzīvo Ukrainas robežas tuvumā,» viņš piebilda.
Avots NATO informēja, ka Turcija visticamāk neatcels veto Somijas un Zviedrijas uzņemšanai aliansē līdz 2023.gada jūnijā plānotajām vēlēšanām. Savukārt Ungārija pakļausies ASV spiedienam, un akceptēs ziemeļvalstu uzņemšanu NATO.
