Krievijas eskalējošie soļi, ieskaitot masīvos raķešu uzbrukumus Ukrainas pilsētām un kritiskajai infrastruktūrai, kā arī bezatbildīgā kodolretorika, ir pazīmes, kas liecina, ka Krievijai nav izdevies sasniegt tās stratēģiskos mērķus, uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) NATO ārlietu ministru sanāksmē.
Ministrs uzsvēra, ka NATO dalībvalstīm ir morāls pienākums ne tikai turpināt, bet pat palielināt divpusējo un kopīgo militāro atbalstu Ukrainai. Tāpat NATO dalībvalstīm jāpalīdz Ukrainas civiliedzīvotājiem, sevišķi ziemas periodā, lai novērstu humanitāro katastrofu.
«Mums jāapvieno spēki, lai palīdzētu atjaunot Ukrainas infrastruktūru, kas smagi cietusi Krievijas uzbrukumu dēļ. Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu politiski un praktiski, sniedzot palīdzību Ukrainas enerģētikas sektoram, tik ilgi, cik būs nepieciešams. Aicinām visus sabiedrotos rīkoties līdzīgi,» Rinkēvičs.
Runājot par Krieviju, ārlietu ministrs uzsvēra, ka agresorvalsts radītie draudi eiroatlantiskajai drošībai nav mazinājušies, atgādinot, ka
Krievija joprojām ir nopietnākais un tiešākais drauds NATO pārskatāmā nākotnē un ka nepieciešams turpināt stiprināt NATO austrumu flangu.
«Mūsu reakcijai uz Krievijas konfrontējošo pieeju, militārajiem draudiem un hibrīdajām aktivitātēm ir jābūt labākai sagatavotībai un noturībai, kā arī stingrai atturēšanai un aizsardzībai. Mums jāsamazina mūsu ievainojamība un atkarība, kā arī jāpalielina ieguldījums aizsardzībā. Latvija turpina investēt militāro spēju un infrastruktūras attīstībā, lai stiprinātu NATO austrumu flangu, un ir pateicīga sabiedrotajiem par to klātbūtni Latvijā,» pauda Rinkēvičs.
Tāpat kontekstā par Ķīnu, Latvijas ārlietu ministrs norādīja, ka Ķīnas uzvedība un pašpārliecinātība globāli un reģionāli rada izaicinājumus un riskus drošībai, tādējādi, uzsverot nepieciešamību izvērtēt Ķīnas un Krievijas stratēģisko partnerību, kas var radīt neparedzamas ģeopolitiskas sekas.
Lasiet arī: Bušmans: Berlīnes atbalsts gāzesvada projektam veicināja karu Ukrainā
