Pagājušonedēļ ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) gaidāmo apkures rēķinu dēļ aicināja sasaukt Valsts enerģētikās krīzes centra ārkārtas sēdi, savukārt premjere Evika Siliņa (JV) šonedēļ norādīja, ka nekādas enerģētiskās krīzes valstī nav un viņa no ekonomikas ministra gaidot risinājumu, ko īsti ar šīm pieaugošajām izmaksām darīt. Līdzīgu jautājumu BNN uzdeva arī uzņēmuma “Mediju tilts” līdzdibinātājam, politologam Filipam Rajevskim.
“Enerģētikas krīze mums nav, jo tāda varētu būt, ja mums nebūtu ar ko kurināt un mājās būtu auksts tādēļ, ka nav gāzes, elektrības, vai, nedod Dievs, notiek kas līdzīgs kā Ukrainā, kur energoinfrastruktūra ir sabumbota. Mums viss funkcionē un ir kārtībā,” saka Filips Rajevskis un uzsver, ka galvenā problēma ir energoresursu salīdzinoši lielā dārdzība. “Kāpēc, piemēram, Rīgā siltums ir dārgākais Baltijā? Otra problēma ir ilgstošais aukstums un tas, cik daudz par apkuri tā ietekmē nākas maksāt. Janvāris turas ļoti auksts, arī februāris solās nebūt nekāds siltais, un jau tagad ir skaidrs, ka, ka rēķini būs astronomiski. Līdz ar to tā nav enerģētikas krīze, bet gan maksājumu krīze,” skaidro politologs.
“Tas ir smags dienaskārtības jautājums un politiķiem rodas vēlme palīdzēt, proti, iedot naudu atbalstam,” pauž Filips Rajevskis
un norāda, tā kā šis ir priekšvēlēšanu gads, tad politiķi arī cer tādā veidā piesaistīt vairāk cilvēkus, kas par viņiem nobalsotu.
Pēc politologa teiktā arī šāds diezgan klajš populisms zināmā mērā ir problēma. “Nav jau tā, ka mums tie gaisa temperatūras mīnusi būtu astronomiski. Latvijā nav bijušas ziemas, kad termometra stabiņš nenoslīdētu līdz kādiem mīnuss piecpadsmit grādiem un pie tā mēs esam jau pieraduši. Mums paveicās, ka 2022.gadā, kad energoresursi bija vēl dārgāki, nebija auksta ziema. Tomēr toreiz valsts dotēja un palīdzēja visiem iedzīvotājiem ar rēķinu nomaksu. Jautājums ir – vai valstij visu laiku jāpalīdz visiem vai tomēr valstij un pašvaldībām būtu jāpieiet šim jautājumam selektīvi un jāpalīdz vien tiem cilvēkiem, kuriem tiešām šo lielo maksājumu dēļ uzkrājas parādi. Un arī tad ir jautājums, vai tas ir tiešs atbalsts vai iespēja nomaksāt šos parādus kaut kādā ilgākā laika periodā.”
Šobrīd zināms, ka siltumapgādes uzņēmumi ar namu apsaimniekotājiem risinot jautājumus par līgumsoda nepiemērošanu laicīgi nenomaksātu rēķinu gadījumos, savukārt pietiekami ilglaicīgu dalīto maksājumu iespēju neizskatot. Likums šādu iespēju neparedzot.
“Tad izmainiet likumu!” saka Filips Rajevskis un piebilst, ka tā briesmīgākā lieta Latvijā ir problēmu gadījumā teikt: “Nē, likums to neparedz”, “noteikumi neparedz” vai vienkārši “nē”, nevis, piemēram, šajā gadījumā teikt: “Mēs to izmainīsim, lai cilvēki var samaksāt”. Šis ir mazākais, ko valsts var izdarīt, lai cilvēki varētu izstiept laikā savus maksājumus bez soda procentiem. Rēķini ir augsti un daudziem cilvēkiem tas var būt nopietns sitiens pa maku.”
Uz BNN repliku, ka var būt arī gadījumi, kad cilvēki komunālo maksājumu parādu piedziņas dēļ var zaudēt arī mājokli, Filips Rajevskis uzsver, ka attiecībā uz iedzīvotājiem, kuri kādu objektīvu iemeslu dēļ var nonākt šādā situācijā, nepieciešams paredzēt kādus aizsardzības mehānismus. “Tas nepieciešams arī tādēļ, lai viņi nenonāk kādu afēristu, krāpnieku vai ātro kredītu valgos, kas tikai pasliktinātu šo cilvēku apstākļus, galu galā novedot pie bankrota un dzīvokļa zaudēšanas.”
Lasiet arī: BNN fokusā | Priekšvēlēšanu pekstiņi un pēcvēlēšanu nodokļi? Politologa skats