Lielu daļu sabiedrības šonedēļ šokēja ziņa par “RB Rail” amatpersonu atbildības apdrošināšanas iepirkumu pret dažādām neizdarībām. Šīs polises darbotos ar atpakaļejošu datumu, turklāt tajās iekļauti arī bijušo un esošo amatpersonu dzīvesbiedri. Vēl viens sabiedrībai sāpīgs stāsts ir par taupību, kuru ministrijas sakās ievērojam, kamēr pašas savus darbiniekus prēmējušas uz nebēdu. Cik lielā mērā amatpersonu atbildības apdrošināšana ir pieļaujama un kas īsti notiek ar taupības režīmu, BNN jautāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Runa nav vienīgi par “RB Rail”, apdrošināta tiek visu valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atbildība. Tas nav nekas jauns, vienkārši “RB Rail” kontekstā šis jautājums nonāca sabiedrības uzmanības centrā,” saka politologs. “Nav problēma, ka tiek apdrošināti lēmumi, tas valstij kā akcionāram nāk tikai par labu. Jo, ja kapitālsabiedrību valdes vai padomes locekļi savāra ziepes, lielākoties viņi par tām nav spējīgi samaksāt. Tādēļ šāda atbildības apdrošināšana nav nekas slikts,” skaidro politologs. Tomēr arī šeit ir savs “bet” – kā uzsver Filips Rajevskis, jautājums ir, vai šāda apdrošināšana jāveic par kompānijas naudu vai arī tā jāapmaksā šiem cilvēkiem pašiem. “Apdrošināšanas izmaksas var būt arī daļa no darba samaksas paketes un to esamība jāņem vērā, kad tiek runāts par valdes locekļa atalgojumu. Jo sanāk tā, ka mēs par visu samaksājam un, tā kā pēc likuma viņi par visu atbild, mēs šos valdes un padomes locekļus arī apdrošinām. Uz to visu var būt arī savādāks skatījums.”
Taujāts, vai šī atbildības apdrošināšana var novest pie īstām bezatbildības dzīrēm valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā, Filips Rajevskis atbild noraidoši.
“Ja ir kādi krimināla rakstura pārkāpumi, apdrošināšana to nerisina. Nav tā, ka apdrošināšanas polise atbrīvo no atbildības. Pēc savas filozofijas un būtības apdrošināšana cilvēku apdrošina pret negadījumu, pret kaut ko, kas nav apzināts. Piemēram, ja tu apdrošini māju un pats to nosvilini, tad apdrošinātāji tevi ietiesā par apdrošināšanas krāpšanu. Tas pats attiecas uz šo – ja cilvēks ar savu darbību apzināti radījis zaudējumus, par kuriem apdrošinātājam jāsamaksā, tas nenozīmē, ka viņš no visa ir atbrīvots. Viņam var gan apdrošinātāji nākt pakaļ, gan gadījumā, ja zaudējumi radīti apzināti, ir arī krimināla rakstura atbildība. Tā kā galvenais jautājums ir – vai šāda apdrošināšana nav jāuzskata kā daļa no darba samaksas.”
Pie naudas tēmas piederas arī plaši izskandinātais taupības režīms. Vai tiešām valsts pārvaldē esam taupījuši, vai arī tikai runājām par to?
Filips Rajevskis uzsver, ka tas taupības jautājums, kas pagājušogad tika cilāts, ir diezgan klaja tiesiskā nihilisma izpausme. “No vienas puses tiek pieņemti lēmumi, no otras tos vienkārši rupjā veidā nepilda. Un tad kāds saka, ka mums kā sabiedrībai jāpilda likumi un lēmumi, kamēr pati valsts nespēj nodrošināt, lai valsts institūcijas un ierēdņi pildītu valdības un Saeimas pieņemtos lēmumus! Šis nihilisms atkožas caur neuzticēšanos valstij, valdībai un Saeimai. Jo kā tu vari uzticēties cilvēkiem, kuri saka vienu, bet realitātē notiek pilnīgi kas cits, kam turklāt nav nekādu seku un neviens par to nav atbildīgs. Visi tēlo, ka tādi lēmumi par taupību nemaz netika pieņemti. Tā ir ļoti nihilistiska attieksme pret sabiedrību.”
Atbildot uz BNN jautājumu vai pārliecīgo tēriņu dēļ kādiem valsts institūciju darbiniekiem var nākties atvadīties no siltajiem krēsliem, politologs teic, ka par šo valdības lēmumu nepildīšanu neviens darbu nezaudēs un nekādas sankcijas ne pret vienu nebūs.
Savukārt taujāts, kā tiksim galā ar “Rail Baltic” un “airBaltic” valstij nodarītajiem zaudējumiem, politologs saka, ka tēzei par nacionālo lidsabiedrību viņš gribētu oponēt, jo “airBaltic” varbūt rada kaut kādas tiešas izmaksas, bet nerada zaudējumus.
“Atšķirība starp “Rail Baltic” un “airBaltic” ir tā, ka “airBaltic” pārvadā miljoniem pasažierus, lido, atved cilvēkus, tai skaitā neskaitāmus tūristus, uz Rīgu, piepilda lidostu. Tas, ka tur ir kaut kādas izmaksas, nenozīmē, ka esam mīnusā kā valsts. Domāju, ka ar “airBaltic” mēs esam lieli ieguvēji un plusā ir valsts, mūsu tautsaimniecība un sabiedrība. Par to var pārliecināties parunājot par šo jautājumu ar igauņiem vai lietuviešiem, kuriem savu stipru aviokompāniju nav. Tā kā tēzei par “airBaltic” kā valstij zaudējumus nesošu uzņēmumu es nepiekrītu. Savukārt attiecībā uz “Rail Baltic” premjerministre jau paziņojusi, ka kādam jāatbild par pāli Daugavā un vēl kaut ko. Tomēr šī valdība nav spējīga radīt kaut kādas konsekvences un reāli atrisināt problēmas. Gluži tāpat kā visi nospļāvās uz valdības lēmumiem par taupību, ieskaitot pašu valdību, tieši tāpat visi nospļausies arī par šiem premjerministres izteikumiem par atbildību”
Lasiet arī: BNN fokusā | Priekšvēlēšanu pekstiņi un pēcvēlēšanu nodokļi? Politologa skats