Krievijā pēc laika frontē atgriežas no cietumiem iesauktie, no kuriem daudzi pastrādājuši smagus noziegumus un došanās karā viņiem bija brīvbiļete, lai izkļūtu no ieslodzījuma, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Galvenā problēma ir tā, ka seši mēneši kaujas laukā nav remdinājuši noziedznieku kāri pēc vardarbīgas atriebības. Viens no slepkavām, kurš atgriežoties no kara atkal ir nonācis aiz restēm, ir Azamats Iskalijevs, kurš 2021.gadā nodūra savu sievu. Viņa gribēja šķiršanos. 37 gadus vecais slepkava ieslodzijumā pavadīja trešdaļu no deviņus gadus ilgā cietumsoda, un tad tika apžēlots, lai dotos karot Ukrainā. Atgriezies civilajā dzīvē, Iskalijevs 2024.gada oktobrī vairāk nekā 60 reizes sadūra savu bijušo draudzeni, jo viņa noraidīja slepkavas tuvošanās mēģinājumus. Šogad jūlijā viņam piespriesti 19 gadi cietumā.
Iskalijeva lieta, ko “Reuters” salicis no Saratovas pilsētas tiesas materiāliem un vietējo mediju ziņotā, izgaismo problēmu, kas Krieviju sagaida, kad karam kādā brīdī tomēr beidzoties, mājās atgriezīsies simtiem tūkstoši karavīru, no kuriem daļa ir apžēlotie ieslodzītie. Britu eksperts Krievijas jautājumos Marks Galeoti (Mark Galeotti) norādīja, ka līdz 2025.gada sākumam karadarbībā Ukrainā piedalījušies vairāk nekā 1,5 miljoni Krievijas pilsoņu, un tad, kad arvien vairāk no viņiem tiks demobilizēti, Krievija pieredzēs lielu skaitu cilvēku, kuru psihi ietekmējusi vardarbība karā.
Trīs Kremlim pietuvināti avoti “Reuters” pastāstīja, ka tas sagādā galvassāpes arī Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam. Viņš redz karavīru masveidīgu atgriešanos kā potenciālu risku, ko nepieciešams novērst, lai izvairītos no sabiedrības kārtības un paša radītās politiskās sistēmas satricināšanas. Viens no avotiem sacīja, ka mērķis ir izvairīties no līdzīgas situācijas kā pēc Afganistānas kara noslēguma, kad bijušie karavīri veicināja organizētās noziedzības uzplaukumu jau tā sarežģītājos 90.gados.
Daudzi no tiem, kas atgriezīsies, ne tuvu nevarēs nopelnīt tik dāsnu atalgojumu kā armijā,
un tas radīs neapmierinātību. Armijas rekrūtis no Maskavas par gadu Ukrainā var saņemt pat summu, kas ekvivalenta 65 tūkstošiem dolāru. Turklāt, parakstot līgumu, tiek piešķirts arī bonusa maksājums, kas pielīdzināms 24 tūkstošiem dolāru, kas jau pats par sevi ir tikpat daudz, kā vidējā gada alga Krievijas galvaspilsētā.
Ne Kremlis, ne Krievijas Aizsardzības ministrija, ne Tieslitu ministrija neatsaucās “Reuters” lūgumam sniegt komentārus. Arī Iskalijevs nav sasniedzams.
Izaicinājumi, kas rodas, kad mājup atgriežas karavīri, nav unikāli tikai Krievijai. ASV daļa no Vjetnamas kara veterāniem cieta no psihiskiem traucējumiem, ko izraisīja karā piedzīvotais. Galvenā atšķirība ir notiesāto apžēlošana un nosūtīšana uz fronti. Kopš 2022.gada Krievija karā nosūtījusi 120 000 – 180 000 noziedznieku. Šobrīd Krievijā galvenokārt atgriezušies notiesātie, smagi ievainotie vai tie, kas atzīti par pārāk veciem, lai karotu. Maskava arī mainījusi nosacījumus, un tagad, tāpat kā jebkurš iesauktais, arī noziedznieki nevis pēc sešiem mēnešiem atgriežas mājās, bet gan paliek karot, līdz karš beigsies.
Krievijas neatkarīgais medijs “Verstka” 2024.gada oktobrī lēsa, ka par Ukrainas kara veterānu upuriem kļuvuši gandrīz 500 civiliedzīvotāji. “Reuters” nav izdevies iegūt apstiprinājumu šai statistikai. Krievijas varas iestādes “Verstka” 2023.gada decembrī atzina par ārvalstu ietekmes aģentu, to pamatojot ar apgalvojumiem, ka medijs iestājas pret Krievijas militārajām operācijām Ukrainā, un izplata neuzticamu informāciju par Krievijas politiku.
Medijs to noliedzis, norādot, ka rūpīgi pārbauda faktus, un publicē tikai to, par ko ir pilnīgi pārliecināts.
Viedokļi par situācijas salīdzināšanu ar 90.gadiem, kad no Afganistānas atgriezās tur karojošie, dalās. Tolaik karu izdzīvojušie cieta no posttraumatiskā stresa sindroma, un daļa meklēja glābiņu alkoholā un narkotikās, nespēja piemēroties normālai dzīvei un papildināja noziedznieku rindas. Kāds Krievijas pilsonis, kura dēls kritis Ukrainā, sacīja, ka šī kara veterāni izvairīšoties no 90.gadu problēmām, jo valsts palīdzēs. Tam sliecas piekrist arī viens no Kremlim pietuvinātjiem avotiem – tolaik esot arī sabrukusi Padomju Savienība, un valdījis haoss, savukārt šobrīd politiskā situācija esot sakārtota, un varas struktūras ir spēcīgākas.
Citi savukār norāda, ka Ukrainas kara veterāni kļūs par vēl lielāku problēmu nekā tā dēvētie “afgāņi.” Galvenokārt tādēļ, ka atgriezīsies krietni lielāks skaits smagi traumētu karavīru.
Lasiet arī: Rinkēvičs: Krievijas dronu uzbrukums Polijā skar arī Latviju