Populārais labējā spārna influenceris Čārlijs Kērks (Charlie Kirk) tika nogalināts, kamēr uzrunāja klausītājus Jūtas Universitātē, un internetā strauji izplatījušās sazvērestības teorijas, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Joprojām notiek slepkavas meklēšana, un tikmēr internetā izplatās dažādas teorijas par šāvēja identitāti un notikušā apstākļiem, lielākā daļa no tām nepamatotas. Cilvēki sociālo tīklu ierakstos dalās ar viltus ziņām, vai ar patiesām ziņām, kurām mainīts laika zīmogs, lai pierādītu, ka mediji ir zinājuši par plānoto slepkavību jau iepriekš.
Tiešsaistē publicētā video redzams, ka Provo policija arestējusi kādu vīrieti un viens no policistiem tur šaujamieroci, kas tiek aprakstīts kā Kērka slepkavības ierocis. Tomēr nav nekādu pierādījumu, ka nofilmētais arests saistīts ar Kērka slepkavību. Jūtas Sabiedriskās drošības departaments nav atbildējis uz lūgumu pēc komentāra.
Citā video, kas publicēts dažas stundas pēc slepkavības, redzams melnādaina vīrieša arests vairāk nekā tūkstoš kilometrus no notikuma vietas. Tomēr šis video filmēts jūnijā, un ir no Santa Monikas pēc policijas virsnieka slepkavības. To jau jūnijā publicēja “Fox News.”
Kā saistīts ar Kērka slepkavību sociālajos tīklos atrodams arī video, kur redzams, kā vīrietis bēg, bet tas filmēts 28.jūlijā, kad bruņota persona atklāja uguni pie kazino Rīno.
Virknē ierakstu nepamatoti izmantots 29 gadus vecas Vašingtonas štata iedzīvotājas fotogrāfija,
turklāt norādot, ka šāvējs bijusi transpersona. Viņa informēja “Reuters,” ka fotogrāfija nozagta no viņas “X” konta, un piebilda, ka šaušanas brīdī atradās Sietlā. Savukārt varas iestādes nav sniegušas informāciju, ka šāvējs būtu transpersona.
Sociālos tīklus pārpludinājuši arī mīmi. Viens no tiem satur viltus CNN virsraktsu, kas citē Kērku sakām, ka pat tad, ja kāds viņam 2025.gadā Jūtā iešaus kaklā, viņam tas šķitīšot lieliski. Kērks tieši šādus vārdus nav sacījis, un arī CNN norādīja, ka nav publicējis materiālu ar šādu virsrakstu.
Lai norādītu, ka mediji jau iepriekš zināja par slepkavības plānu, izmantots reāls “New York Times” virsraksts no “Google” meklēšanas rezultātiem. Tā ekrāņšāviņš publicēts ierakstā “X,” un sacīts, ka “New York Times” zināja par slepkavību četras stundas pirms šāviena. Patiesībā raksts publicēts pāris stundas pēc slepkavības, un to apstiprina arī medijs. “Google” pārstāvis sacīja, ka laika zīmoga neatbilstības var rasties tad, ja lapa, kurā raksts publicēts, ir citā laika zonā nekā meklētājs, vai arī tad, kad lapā minēti vairāki datumi. E-pasta vēstulē no “Google” arī minēts, ka zemā izšķirtspēja un nepilnīgais ekrānšāviņš neļauj pārliecinoši teikt, ka tie vispār ir “Google” meklēšanas rezultāti.
Ziņu aģentūra “Reuters” arī konstatējusi, ka
mākslīgā intelekta čatboti vēl vairāk pastiprina apjukumu.
Gan “Perplexity”, gan “X” Groks sniedza kļūdainas atbildes uz prasījumiem. Piemēram, aprakstot video, kurā nosodīta Kērka slepkavība, “Perplexity” norādīja, ka tiek aprakstīts hipotētisks scenārijs, un Kērks joprojām ir dzīvs. Tāpat, aprakstot Baltā nama publicēto attēlu, kurā redzams ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) un Kērks, un ziņots par notikušo, čatbots paziņoja, ka ieraksts izskatās viltots, un apgalvoja, ka Baltais nams nav oficiāli apstiprinājis Kērka nāvi.
Sākotnējās baumas pieminēja kādu Maiklu Malisonu kā iespējamo vainīgo, kuru aizturējusi policija. Baumas pastiprināja čatbots Groks, kurš citēja nekonkretizētus ziņojumus, ka Malisons esot aizturēts. Tajā pašā laikā Groks atzīmēja oficiālo Kērka dibinātās jauniešu organizācijas “Turning Point USA” paziņojumu par Kērka nāvi kā viltus ziņu.
“Perpelxity” pārstāvis norādīja, ka, tā kā uzņēmums uztver jautājumu ļoti nopietni, tas nekad nenosauc sava čatbota atbildes par pilnīgi patiesām. “XAI” nav sniedzis komentārus.