Kādā Sanktpēterburgas grāmatnīcā darbinieki izgriež marķējumus, izvieto tos uz grāmatu vākiem un pašas grāmatas ietin caurspīdīgā plēvē, vēsta ziņu aģentūra “Reuters.”
Uz katra jaunā marķējuma rakstīts “Šo materiālu veidojis ārvalstu ietekmes aģents vai tas saistīts ar ārvalstu ietekmes aģentiem.” Jaunais likums, kas Krievijā stājās spēkā 1.septembrī, paredz, ka personas, ko Krievija atzinusi par ārvalstu ietekmes aģentiem, nedrīkst piedalīties izglītojošās aktivitātēs vai veidot informatīvus materiālus mazgadīgajiem. Definīcija ir tik plaša, ka potenciāli varētu attiekties arī uz grāmatām, lai gan tās tiešā veidā nav aizliegtas.
Ārvalstu ietekmes aģentu sarakstā iekļauti arī daudzi Krievijā labi zināmi rakstnieki, to vidū arī romānu autors Dmitrijs Gluhovskis. Sarakstā iekļauti simtiem personu un organizāciju, ko varas iestādes apsūdz slēptās aktivitātēs, ko it kā atbalsta citas valstis. Apzīmējums ieviests vēl pirms pilna apjoma iebrukuma Ukrainā, un plaši izmantots, lai ierobežotu žurnālistus, aktīvistus, politiķus, nevalstiskās organizācijas un citus, kas krituši varas iestāžu nežēlastībā.
Kādas Sanktpēterburgas grāmatnīcas īpašniecei, Jeļenai Neščeretai, tas nozīmē, ka visur ir neparedzami slazdi. Viņa “Reuters” sacīja, ka tagad ir jāseko līdzi ne tikai likumdošanai, kas attiecas uz drukātajiem materiāliem, bet arī tam, kas saistīts ar kultūras jomu kopumā un tirdzniecības noteikumiem. Tas padarot visu ļoti sarežģītu. īpašniece pastāstīja, ka viņas grāmatnīca, kurā ir pieci darbinieki, ik mēnesi trīs līdz četras maiņas velta ārvalstu ietekmes aģentu grāmatu marķēšanai un iepakošanai. Naščereta piebilda, ka
pienāks brīdis, kad kāds arī saņems sodu par “nepareizajām grāmatām.”
Viņa gan tic, ka viņas grāmatnīca darbojas saskaņā ar likumu.
Citas grāmatnīcas rīkojušās piesardzīgāk, un pirms likuma stāšanās spēkā rīkoja izpārdošanas, lai atbrīvotos no šaubīgajiem izdevumiem. Krievijas Grāmatu apvienība brīdinājusi, ka ārvalstu ietekmes aģentu grāmatas var sagādāt uzņēmējiem problēmas, un varas iestādes var veikt negaidītas pārbaudes.
Gluhovskis, kurš, pašam klāt neesot, 2023.gadā tika notiesāts uz astoņiem gadiem cietumā par nepatiesas informācijas izplatīšanu par Krievijas armiju, “Reuters” sacīja, ka šis likums ir daļa no kampaņas, lai apklusinātu jebkādu pretestību. “Mērķis ir no sabiedrības acīm un no medijiem aizvākt visus, kas kritizē karu, kas kritizē Vladimiru Putinu, valdības politiku par jebkuru jautājumu, un padarīt viņus par izstumtajiem,” sacīja rakstnieks.
Tikmēr Maskava norāda, ka likuma mērķis esot pasargāt sabiedrību no nedraudzīgas ārvalstu ietekmes laikā, kad Krievijas attiecības ar rietumiem ir saspringtākajā punktā kopš Aukstā kara laika.
Trīs no četriem “Reuters” uzrunātajiem pircējiem sacīja, ka pilnībā iestājas pret grāmatu aizliegumu. Kāda jauna sieviete teica, ka Krievijas vēsture rāda, ka grāmatu aizliegšana nekad nav novedusi pie laba rezultāta. Cita grāmatnīcas apmeklētāja sacīja, ka cenzūra “droši vien ir normāla,” un ir pastāvējusi vienmēr. Viņa gan piebilda, ka grāmata vienmēr atrod savu lasītāju, un to nav iespējams apturēt.
Lasiet arī: Krievija sāk militārās mācības; Lietuva gatavojas provokācijām