Šis ir pēdējais gads pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām, kas nozīmē, ka valsts budžeta apstiprināšana būs izaicinošāka, jo politiskie spēki vairāk gribēs izdabāt saviem vēlētājiem, nevis domāt par valdības koptēlu un visas sabiedrības labumu, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Viņa skaidroja, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā Latvija nevar atļauties neieguldīt aizsardzības spēju stiprināšanā. Vaicāta, vai to ir pareizi darīt uz valsts parāda palielināšanas rēķina, Siliņa atbildēja, ka pēdējos gados valdība ir daudz ietaupījusi un arī nākamā gada budžetā ir plānots ievērojami mazināt valsts pārvaldes tēriņus.
Vaicāta, vai aizsardzības spēju stiprināšanas vārdā valdība ir gatava arī atkāpties no Ministru kabineta deklarācijā ierakstītā, Siliņa atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka “pats svarīgākais ir mūsu iedzīvotāju drošība”, un atkārtoti uzsverot to, cik daudz valsts pārvaldes tēriņu ir izdevies samazināt pēdējo gadu laikā.
Vienlaikus premjere pauda bažas, ka priekšvēlēšanu gadā kāds no partneriem nolūkā izdabāt savam vēlētājam varētu nākt klajā ar neizpildāmām prasībām un beigās izgāzt budžetu, lai tādējādi nodemonstrētu savu teikšanu šajā procesā. “Tad es domāju, ka jebkurš no šiem partneriem būs atbildīgs par to, ka mums nebūs visas šīs gana grūtās sarunās paredzētās lietas budžetā, ko gaida mūsu Nacionālie bruņotie spēki un ko gaida arī mūsu iedzīvotāji,” sacīja valdības vadītāja.
Uz jautājumu, vai šajā priekšvēlēšanu gadā valdošā koalīcija ir sašķeltāka vai saliedētāka nekā sākumā,
Siliņa atbildēja, ka nevēlas to saukt par sašķeltību, taču jāņem vērā, ka “šis ir budžeta apstiprināšanas gads, kurš ir pēdējais pirms Saeimas vēlēšanām, kad partijas kļūst vairāk domājošas par savām politiskajām prioritātēm, ne tik daudz par visu kopējo valdības tēlu”.
Premjere paredz, ka nākamā gada valsts budžeta projekts tiks “raustīts” uz dažādām pusēm, taču viņa brīdināja, ka ir atlikušas pavisam minimālas iespējas vēl kaut ko tajā samazināt. “Vienīgā iespēja vēl samazināt kādus izdevumus [ir] tikai publiskajā pārvaldē, tai skaitā arī tad būs jāskatās gan kapitālsabiedrībās, gan pašvaldībās,” norādīja Siliņa.
Kā ziņots, nākamā gada valsts budžetā valdība kā prioritātes noteikusi drošību, atbalstu ģimenēm ar bērniem un izglītību. Šiem virzieniem plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, paredz valdības pirmdien atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam”.
FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai – 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam – 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem – vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.