52 politiski ieslodzīto personu atbrīvošana iezīmē zināmu Baltkrievijas un ASV attiecību uzlabošanos, tomēr apcietinājumā joprojām atrodas ap 1300 personu, un eksperti uzskata, ka ASV varēja panākt pat visu ieslodzīto atbrīvošanu.
11.septembrī Lietuvā ieradās 51 atbrīvotais cietumnieks, daži no tiem lietuvieši, bet citi – ārvalstu pilsoņi. Kopumā tika atbrīvotas 52 personas, bet pieredzējušais opozīcijas līderis Mikals Statkevičs atteicās pamest Baltkrieviju, un atgriezās mājās. Apmaiņā pret ieslodzīto atbrīvošanu, ASV paziņoja, ka atcels sanckijas pret Baltkrievijas valsts lidsabiedrību “Belavia.” Amerikāņi arī izrādījuši interesi par iespēju no jauna atvērt vēstniecību Minskā.
Vācijas Māršala fonda pētniece Marina Rakleja LRT sacīja, ka tā ir zīme, ka Aleksandra Lukašenko režīms cenšas atjaunot attiecības ar Rietumvalstīm, vienlaikus saglabājot labas attiecības ar Kremli.
Vienošānās par politieslodzīto atbrīvošanu tika noslēgta, kad Minskā vizītē bija ieradies ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) pārstāvis Džons Kols (John Coale). Viņš Lukašenko nodeva Trampa parakstītu apsveikumu dzimšanas dienā, un analītiķi uzskata, ka šis žests ir kā Lukašenko oficiāla atzīšana par valsts vadītāju.
Baltkrievu politikas eksperts Artjoms Šraibmans norādīja, ka
retais gaidīja, ka ASV tik aktīvi centīsies atjaunot kontaktus ar Lukašenko un atcels sankcijas.
Tās esot lielas izmaiņas salīdzinājumā ar situāciju 2024.gadā.
Bijušais baltkrievu diplomāts Pāvels Slunkins piezīmēja, ka vašingtona ne tuvu nepielietoja visas sviras, kas tai pieejamas: “Ņemot vērā rīkus, ko ASV varētu lietot pret Lukašenko, viņi droši vien varēja noslēgt izdevīgāku vienošanos.”
Arī “Belavia” sankciju atcelšanai izvēlēta apzināti, jo, tā kā tā ir civilā lidsabiedrība, var uzskatīt, ka tiek palīdzēts vienkāršajiem pilsoņiem. Pastāv gan bažas, ka Krievijas daudz cietušais aviācijas sektors arī varētu iegūt no sankciju atcelšanas.
Ieslodzījumā joprojām atrodas vairāki ietekmīgi opozīcijas pārstāvji, un Šraibmans norādīja, ka Lukašenko ir pietaupījis svarīgākās kārtis. Ziņojumi liecina, ka Lukašenko no ASV iesniegtā saraksta vairākus vārdus esot svītrojis.
Tiek uzskatīts, ka Baltkrievijas vadītājs cer uz plašāku sankciju atcelšanu, tostarp no Eiropas Savienības puses, un vēlas atjaunot tirdzniecības ceļus caur Lietuvu.
Pret to apmaiņā viņš varētu piedāvāt mazināt paša valdības radīto migrācijas krīzi.
Sankciju atcelšana nebija vienīgais pārsteigums – ASV armijas pārstāvji arī novēroja militārās mācības “Zapad.” Šķietami cenšoties mazināt saspīlējumu attiecībās ar Rietumvalstīm, Baltkrievija arī pārvirzīja mācības tālāk no tās rietumu robežas un paziņoja par mazāku dalībnieku skaitu.
Vašingtona, iespējams, cer, ka izdosies izraut Baltkrieviju no Maskavas tvēriena, bet Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) šādas cerības nodēvējis par naivām. Tam piekrīt arī Slunkins, kurš sacīja, ka Lukašenko režīma izdzīvošana ir atkarīga no Maskavas. Tomēr eksperti arī uzskata, ka starp Eiropas valstīm varētu atrasties arī tādas, kas atbalstīs Vašingtonas vēlmi atcelt sankcijas.
Šobrīd Lukašenko joprojām ir pietiekama vara, lai apspiestu mēģinājumus sagraut viņa režīmu. Slunkins norādīja, ka pat tad, ja tagad tiktu atbrīvoti visi politieslodzītie, tas režīmam nenodarīs nekādu kaitējumu, un, kāmēr vien Kremlis viņu atbalsta, valsts iekšienē viņam draudu nav.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2689461/sanctions-lifted-prisoners-freed-but-has-anything-changed-in-belarus
Lasiet arī: Baltkrievija atbrīvojusi 52 politieslodzītos, tostarp arī Latvijas pilsoņus