Eiropas Savienības transporta ministru sēdē, Briselē, ministri vienojās, ka ikvienai dalībvalstij, kurai ir no Eiropas platuma sliedēm atšķirīgs dzelzceļa tīkls, līdz 2025–2026.gadam jāizstrādā pārveidošanas plāns uz 1435 mm, tostarp arī Latvijai, informē Satiksmes ministrija (SM).
Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc Krievijas standartiem būvētais 1 520 mm platais sliežu ceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu šis sliežu platums ir 1 435 mm, kāds arī būs jaunajai Rail Baltica dzelzceļa līnijai.
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Latvijas savienojamība ar Centrāleiropu ir īpaši svarīga. Kā uzsvēra Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K), Latvijas prioritāte, lai uzlabotu un ģeogrāfiski paplašinātu dzelzceļa infrastruktūru, ir Rail Baltica dzelzceļa ātrgaitas līnijas būvniecība.
Eiropas transporta tīkla attīstība paredz, ka Latvija līdz ar Lietuvu un Igauniju ir iekļauta jaunajā Baltijas jūra–Melnā jūra–Egejas jūra koridorā, kas ļaus mūsu eksportētājiem nogādāt preces daudz ērtākā veidā uz Melnās jūras un Vidusjūras reģiona valstīm, norāda SM.
Savukārt Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmē tiek dzēsti Ziemeļu dimensijas transporta savienojumi ar Krieviju un Baltkrieviju.
Būtisks aspekts un vienlaikus izaicinājums ir pieejamie finanšu instrumenti, nodrošinot dažādu transporta veidu savienojamību.
Kā norāda Linkaits, ilgtspējīga Eiropas transporta tīkla (TEN-T tīkls) izveidei nākotnē būs nepieciešamas lielas investīcijas, kas prasīs ieguldījumu arī no dalībvalstīm.
«Latvija izmanto visas iespējas, ko piedāvā dažādi ES fondi, vienlaikus mēs redzam, ka pieejamais ES fondu finansējums nav pietiekams, lai sasniegtu ambiciozos vides mērķus un transporta tīkla infrastruktūras prasības,» secina ministrs.
