Šonedēļ pārliecinājāmies – lai cik švakiem diegiem sadiegta Evikas Siliņas valdība, tā tomēr turas un izskatās, ka runas par tās drīzo galu tiešām ir stipri pārspīlētas. Kas notiek uz politiskās skatuves un kādas vētras var sacelt Stambulas konvencijas jautājums, BNN vaicāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
Evika Siliņa šonedēļ izturēja Saeimas opozīcijas rosināto neuzticības balsojumu. Vai tas nozīmē, ka valdības “trīskāju ķeblītis” turas uz visām trim kājām vienlīdz stabili?
“Tas, ka balsojums būs pozitīvs, bija prognozējams, jo nav līdz galam izveidots kaut kāds jaunas koalīcijas modelis. Neskatoties uz to, ka te mēģina kaut ko reklamēt, mēs neredzam jaunas koalīcijas aprises un līdz ar to šī koalīcija turas. Parasti valdības krīt tad, kad ir skaidras jaunas koalīcijas aprises, bet šajā gadījumā nav ne jaunu aprišu, ne arī redzams, kurš spēku bloks gribētu tā īsti no sirds ieņemt šīs valdošās pozīcijas. Tāpēc valdība turas diezgan stabili, bet šī stabilitāte ir no dienas uz dienu, un opozīcija to pie jebkuras iespējas turpinās pārbaudīt,” saka Filips Rajevskis.
Valdošās koalīcijas partiju savstarpējā retorika neliecina par savstarpēju sapratni un uzticību šo politisko spēku starpā. Tādēļ BNN uzdeva likumsakarīgu jautājumu, vai nevar sanākt tā, ka pat neliels nesaskaņu cinītis iegāzīs visu valdības vezumu grāvī?
“Skatoties, kāda medijos ir komunikācija starp koalīcijas partneriem, to vispār nevar saukt par koalīciju. Koalīcija neeksistē. Šos spēkus tur kopā tikai sirsnīgā vēlme saglabāt varas pozīcijas un ministru portfeļus. Nekādu citu kopēju interešu viņiem nav,” Filipa Rajevska vērtējums ir skarbs.
Taujāts, kā tad paliek ar skaistajām frāzēm par kopēju darbu sabiedrības labā, visu spēku pielikšanu valsts attīstībai un tamlīdzīgiem plakātiskiem saukļiem, ar kādiem gan neviena valdība nav skopojusies, politologs atbild, ka pasaka par kopējo darbu, jo īpaši konkrētu personāžu neaizvietojamību, ir tikai politiskā retorika. “Ir ļoti grūti nosaukt šo darbu par efektīvu, ja redzam, ka valdošā koalīcija pat nespēj nodrošināt kvalitatīvu kvorumu parlamentā. Patiesībā parlamentu šobrīd kontrolē opozīcija. Pozīcijai, pirmkārt, nav instrumentu, un, otrkārt, līdz galam nav vēlēšanās kaut ko mainīt.”
Atbildot uz jautājumu, kā valdības darbs varētu ietekmēt valdošo partiju izredzes nākamās Saeimas vēlēšanās,
Filips Rajevskis min socioloģiskās aptaujas, kuras rāda, ka sabiedrība neatbalsta ne šādu darbības stilu, ne veidu. Kā piemēru politologs nosauc aptauju par taupību, kurā vēlētāji atzinuši, ka valdība vispār mēģina to ignorēt, bet visu – kā valdošo, tā opozīcijas partiju vēlētāji pieprasa tomēr saprātīgāku budžeta plānošanu un taupīgāku pieeju valsts naudas tērēšanai.
Uz BNN repliku, ka pagaidām valsts taupības programma vissmagāk skārusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kurā darbu zaudēs 400 cilvēki, politologs atbild, ka runa nav tikai par VID, bet gan par kopējo tēriņu masu. “Runa ir par plašākiem taupības pasākumiem, kurus patiesībā šī valdība, maskējoties ar drošības un aizsardzības izdevumiem, ir atmetusi kā neiespējamus. Tanī pat laikā šie izdevumi nav tie, kuri pieaug visvairāk,” saka Filips Rajevskis. “Tas, ko dara VIDs, būtu jādara visam valsts aparātam. Šī ambiciozā efektivitātes celšana un personāla izmaksu samazināšana būtu jāveic visā valdībā, nevis tikai vienā institūcijā.”
Tomēr tēriņi nav vienīgā šobrīd saasinājusies problēma. Uz politiskās skatuves atkal nonācis jautājums par Stambulas konvenciju un kaislības ap to samilzt arvien vairāk. Vai šī konvencija varētu kļūt par klupšanas akmeni Evikas Siliņas valdībai? Filips Rajevskis atbild apstiprinoši. “Tas var kļūt par klupšanas akmeni tai mirklī, kad “Progresīvie” sapratīs – turēšanās pie varas un krēsliem var palikt pārāk sāpīga iepretim Stambulas konvencijas problēmai. Viņiem tas bija viens no fundamentāliem solījumiem šīs Saeimas vēlēšanu laikā un visi politiskie konkurenti norādīs, ka viņi ir piekrāpuši savu vēlētāju dēļ vēlmes noturēties pie varas siles.”
Taujāts, vai, viņaprāt, Stambulas konvencija tiks denosēta, Filips Rajevskis norāda, ka pie šādas situācijas un balsu izklājuma parlamentā ir grūti pieļaut iespēju, ka ZZS pēkšņi atkal mainītu viedokli. “Viņi paši pacēla jautājumu, ka balsojums par Stambulas konvenciju bija viņu kļūda, un kārtējā pozīcijas maiņa šajā jautājumā priekš ZZS būtu ārkārtīgi sāpīga,” uzsver politologs.
Lasiet arī: Spriedze Saeimā: premjere saglabā amatu ar minimālu balsu pārsvaru