Saeimas deputātu vairākums ceturtdien noraidīja opozīcijas deputātu demisijas pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV).
Pret demisiju balsoja 46 deputāti, par – 38, bet balsojumā atturējās viens deputāts – Uldis Augulis (ZZS). Savukārt Andrejs Ceļapīters izvēlējās balsojumā vispār nepiedalīties.
Deputāte Agnese Krasta (JV) pirms balsojuma Saeimā informēja, ka premjere pašlaik tiekas ar Eiropas līderiem, tāpēc nevarēja ierasties uz Saeimas sēdi, kurā tiek skatīts viņas demisijas pieprasījums.
Deputāte īsumā atskaitījās par Siliņas paveikto, paužot vērtējumu, ka premjeres vadītā valdība ir darījusi daudz, lai stiprinātu valsts aizsardzību, dažādu aizliegumu noteikšanu Krievijas pilsoņiem un iekšējo drošību. Nozīmīgs darbs paveikts, lai palīdzētu Ukrainai, akcentēja Krasta, aicinot deputātus demisijas pieprasījumu noraidīt.
Opozīcijas deputāte Linda Liepiņa (LPV) kritizēja Siliņas darbu un ieteica Saeimas deputātiem uz parlamentu “nenest budžeta portfeli, ja tam ir tikai 48 balsis”.
Cits opozicionārs Mārcis Jencītis (LPV) pārmeta, ka Siliņa nodarbojoties ar “politisko liekulību”. Viņa skatījumā, “Jaunajai vienotībai” mazinās atbalstītāju loks. Jencītis vainoja Siliņas valdību pie dzimstības samazināšanās un “reālu darbību neveikšanas”, lai stiprinātu ģimenes. Tāpat viņš pārmeta skolu slēgšanu un saskatīja migrācijas veicināšanu. “Jūs radāt haosu un tēlojat glābēju, aizsedzoties aiz kara draudiem,” sprieda opozicionārs.
Opozīcijas deputāts Artūrs Butāns (NA) skuma, ka koalīcija neiesaistās opozīcijas raisītajās debatēs un neizskanot atspēkojumi premjerei izteiktajiem pārmetumiem. Viņš aicināja koalīcijas deputātus aktīvāk izstāstīt par paveikto un aizstāvēt savu pozīciju. Viņš arī pārmeta Siliņas valdībai nespēju apturēt “tirgošanos ar Krieviju”. “Šis pieprasījums ir par ekonomiskās pārtraukšanu ar Krieviju,” apgalvoja Butāns, kurš uzskata, ka netiekot darīts nekas, lai ierobežotu Krievijas preču tirdzniecību Latvijā.
Butānam piebalsoja partijas biedrs Jānis Vitenbergs (NA), kuru arī apbēdināja, ka Siliņa nav ieradusies uz Saeimas sēdi, tāpēc opozīcija “būšot spiesta” Siliņas demisiju pieprasīt atkārtoti. Vitenbergs vērtēja – tā kā koalīcija Saeimas sēdē atkal nav spējusi nodrošināt kvorumu, tā neesot rīcībspējīga.
Opozīcijas deputāts Adris Kulbergs (AS), kurš pats ir pieteicis ambīcijas uz premjera krēslu, savukārt uzskata, ka netiekot risināti jautājumi, kuri skar “Rail Baltica”. Viņaprāt, premjere vainojama pie tā, ka joprojām nav noteikta viena par projektu atbildīgā persona, kura atbildētu par projekta īstenošanu un finansējumu.
“Apvienotā saraksta” (AS) Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars uzskata, ka šobrīd no valdības vadītājas nevarot redzēt nekādu rīcību, kas liecinātu par to, ka cilvēkiem dzīve paliktu labāka. Arī Tavars vērsa uzmanību uz to, ka koalīcijai sēdē trūka balsu, lai nodrošinātu kvorumu, bet tā vietā starp koalīcijas partijām esot vien dzirdama agresīva vārdu apmaiņa.
Savukārt opozicionāre Svetlana Čulkova (“Stabilitātei”) pauda neizpratni, kāpēc Siliņas demisijas pieprasījums pamatots ar Krievijas jautājumu. Viņasprāt, tā esot liekulība. “Jūs vienkārši gribat tikt pie budžeta un sadalīt to. Krievijas jautājums ir tikai un vienīgi manipulācija,” sprieda Čulkova, aicinot “uz komunikāciju un diplomātiju ar visiem kaimiņiem”. Balsojumā Čulkovas vadītā frakcija gan piebalsoja AS un NA.
Neuzticības izteikšanu bija rosinājušas Saeimā opozīcijā esošās partijas Nacionālā apvienība (NA) un “Apvienotais saraksts”. Balsojums notika apstākļos, kad pamatīgi sašķobījušās attiecības arī pašā koalīcijā starp “Jauno vienotību” (JV), “Progresīvajiem” un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Koalīcijas partneri ir solījušies vismaz pagaidām strādāt kopā, lai pieņemtu nākamā gada “drošības budžetu”.
Opozicionāri šoreiz demisijas pieprasījumu bija pamatojuši, apgalvojot, ka “valdība ilgstoši nespēj pieņemt izlēmīgus lēmumus, lai pārtrauktu ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju”.
“Jaunajai vienotībai” Saeimā ir 25 deputāti, ZZS frakcijā – 16 deputāti, bet “Progresīvo” rindās – astoņi Saeimas deputāti. AS ir 13 deputāti, NA – 12 deputāti, “Latvija pirmajā vietā” un “Stabilitātei” – katrā pa astoņiem deputātiem. Vēl Saeimā ir 10 pie frakcijām nepiederoši deputāti, daļa no kuriem Siliņas valdībai nodrošina pavisam minimālu balsu vairākumu parlamentā.
Siliņa par valdības vadītāju kļuva 2023.gada 15.septembrī, Saeimā saņemot 53 deputātu atbalstu. Jaunas valdības izveide bija nepieciešama, jo iepriekšējais premjers – Krišjānis Kariņš (JV) – 17.augustā demisionēja.