Viena no Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) nākamajām rīcībām, paužot neapmierinātību par nespēju kāpināt finansējumu ārstniecības personu algām, varētu būt neuzticības izteikšana veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV), informēja arodbiedrībā.
Konkrētāk gan LVSADA par tālāko rīcību pēc otrās izlīgšanas komisijas sēdes ar Veselības ministriju (VM) lemšot 21.oktobrī.
Arodbiedrība pieprasa no 2026.gada 1.janvāra palielināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām par 13,5%, bet ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, – par 120 eiro. Tas budžetā prasītu papildu 133 miljonus eiro.
Kā skaidro LVSADA, pirmajā izlīgšanas komisijas sēdē arodbiedrība aicinājusi VM iesniegt Ministru kabinetam attiecīgu pieprasījumu par papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei un piedāvāja atlikt sarunu turpināšanu, kamēr nav saņemta atbilde no valdības.
Savukārt otrajā izlīgšanas komisijas sēdē VM ziņojusi, ka pieprasījumu valdībai nesniegs. Tā vietā VM piedāvājusi LVSADA kopīgi iesniegt pieprasījumu par darba samaksas paaugstināšanu tad, kad tiks veidots valsts budžeta projekts 2027.gadam (2026.gadā), un ar nosacījumu, ka valdība nebūs aizliegusi ko tādu pieprasīt, skaidro arodbiedrībā.
Tik “dāsnam” piedāvājumam LVSADA nevarējusi piekrist, līdz ar to vienošanās starp strīda pusēm netika panākta.
LVSADA ieskatā, VM ignorē to, ka Eiropas Komisija šogad ieteikusi Latvijai nodrošināt būtisku papildu valsts finansējumu ne tikai aizsardzībai, bet arī veselības aprūpei, lai veicinātu konkurētspēju, ilgtspēju un sociālo taisnīgumu.
Tas arodbiedrībai ļaujot secināt, ka VM “nepiedodami nespējīgā attieksme pret valsts veselības aprūpes stiprināšanu ne tikai pasliktinās iedzīvotāju veselību, bet arī apdraudēs valsts dzīvotspēju”.
Ne šogad, ne 2026.gadā valsts neplāno paaugstināt darba samaksu veselības aprūpes nozares darbiniekiem, kaut arī jau tagad tās konkurētspēja tautsaimniecībā ir atkritusi atpakaļ 2020.gada līmenī, norāda arodbiedrībā. Tas savukārt draud ar nozares profesionāļu straujāku aizplūšanu no valsts sektora situācijā, kas cilvēkresursu deficīta ziņā jau tā ir kritiska, atzīmē LVSADA.
Jau vēstīts, ka izlīgšanas komisijas darbs, pēc tam kad arodbiedrība prasības apmierināšanai uzsāka kolektīvā interešu strīda procedūru, ir noslēdzies bez rezultāta.
Kā aģentūru LETA informēja VM pārstāve Barbara Ālīte, ministrija sarunās piedāvāja darba samaksas pieauguma risinājumus meklēt 2027.gada budžetā, ņemot vērā valsts budžeta apstiprināšanas gaitu un noteiktās prioritātes.
Pēc VM klāstītā, sarunās puses nav vienojušās par likumā paredzētās samierināšanas metodes izmantošanu. Arodbiedrība esot informējusi VM, ka izmantos tiesības aizsargāt savas kolektīvās intereses.
VM apzinoties cilvēkresursu situācijas nopietnību veselības aprūpē, īpaši māsu trūkumu, un atzīst, ka atalgojuma pieaugums ir nozīmīgs faktors speciālistu noturēšanai un piesaistei darba vietām valsts sektorā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Ministrija iestājoties par “mērķtiecīgu un sistemātisku cilvēkresursu stiprināšanu atbilstoši pieņemtajai Veselības darbaspēka attīstības stratēģijai 2025.-2029.gadam, kā arī regulāru dialogu ar arodbiedrību un nozares profesionālajām organizācijām”.
VM atgādina, ka ar LVSADA 2023.gadā tika noslēgts Sadarbības memorands par cilvēkresursu stiprināšanu veselības aprūpes nozarē, un 2024.gada 1.janvārī nozarē tika nodrošināts darba samaksas pieaugums.
LVSADA prasību apmierināšanai pieteica “kolektīvā interešu strīda procedūru”, jo vēlējās panākt algu palielinājumu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Arodbiedrības sākotnējais uzstādījums bija prasīt darba samaksas palielinājumu par 15% ārstniecības personām un par 140 eiro atbalsta personām.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) ir atzīmējis, ka līdzekļu budžetā arodbiedrības prasību izpildei nav.
Veselības nozarei nākamā gada budžetā paredzēti papildu 34,5 miljoni eiro, un no plānotā papildu finansējuma lielākā daļa papildu līdzekļu tiks ieguldīti mātes un bērna veselības aprūpes uzlabošanā.
Lasiet arī: BNN fokusā | Koalīcija faktiski neeksistē, parlamentu kontrolē opozīcija, tā politologs