Mainoties 2023.gada valsts budžeta sagatavošanas grafikam, Finanšu ministrija (FM) ziņo, ka ir «aktualizējusi» makroekonomisko rādītāju prognozes 2022.–2025.gadam.
Ņemot vērā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamiku trešajā ceturksnī, kā arī prognozēto ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, IKP pieauguma prognoze 2022.gadam ir samazināta līdz 1,6%, bet 2023.gadā tiek prognozēts pat IKP kritums – par 0,6%. Līdz ar to, salīdzinājumā ar iepriekšējām, šā gada augusta sākumā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2022.gadam ir samazināta par 1,2 procentpunktiem, bet 2023.gadam – par 1,6 procentpunktiem.
Līdz ar spēcīgo privātā patēriņa atjaunošanos pēc Covid–19 ierobežojumiem un tikai ierobežoto kara ietekmi, ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā pusē sasniedza 4,1%. Savukārt gada otrajā pusē augsto cenu un pirktspējas krituma ietekmē patēriņa pieauguma tempam būtiski mazinoties, kā arī pasliktinoties Latvijas ražotāju situācijai un saglabājoties zemiem investīciju apjomiem, Latvijas IKP trešajā ceturksnī samazinājās par 0,6%, un ekonomikas lejupslīde sagaidāma arī gada pēdējā ceturksnī. Augstās energoresursu cenas, ražošanas izmaksu pieaugums un pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos turpinās negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku arī 2023.gada pirmajā pusē.
No nākamā gada vidus ekonomikas izaugsme sāks atjaunoties.
Tādēļ 2024. un 2025.gadā atkal uzrādīs pozitīvu dinamiku, IKP pieaugumam sasniedzot 3,0%.
Salīdzinot ar augustā izstrādātajām prognozēm, atjaunotajā makroekonomisko rādītāju scenārijā arī nedaudz paaugstināta inflācijas prognoze 2022. un 2023.gadam. Pēc aktualizētajām prognozēm, patēriņa cenu pieaugums 2022.gadā sasniegs 17,3%, bet 2023.gadā samazināsies līdz 8,5%. Tas ir attiecīgi par 0,8 un 2,0 procentpunktiem vairāk, nekā tika prognozēts augusta sākumā. Nākamajos divos gados inflācijas spiediens mazināsies, līdz 2025.gadā tā stabilizēsies 2,0% līmenī.
Aktualizējot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM saglabāja pieņēmumu, ka ģeopolitiskā situācija būtiski nepasliktinās un nenotiek karadarbības tālāka eskalācija, kā arī nav gaidāms tik spēcīgs Covid–19 uzliesmojums, ka būtu nepieciešams noteikt jaunus pulcēšanās, biznesa un citus ierobežojumus. Vienlaikus FM izvērtēja arī ārējās un iekšējās vides riskus un norāda, ka prognozes joprojām ir izstrādātas ārkārtīgi augstas nenoteiktības apstākļos. Tāpat kā iepriekš būtiskākie negatīvie riski ir saistīti ar ģeopolitisko situāciju, kā arī ar straujām energoresursu cenu svārstībām un to ierobežoto pieejamību, kas var negatīvāk ietekmēt ekonomikas izaugsmi.
Lasiet arī: Trešajā ceturksnī IKP samazinājies par 0,6%
