Igaunijas valdība lēmusi, ka ceturtais elektrotīkla savienojums ar Latviju būs gaisa līnija, tomēr Sāremā pašvaldība vēlas, lai tiktu izskatīts arī pazemes kabeļa variants, raksta “ERR News.”
Valsts turpina virzīt teritoriālo plānojumu ceturtajai Igaunijas-Latvijas elektrolīnijai, un tā tiek plānota kā gaisa līnija. Saskaņā ar elektrotīkla operatora “Elering” aprēķiniem, pazemes kabeļu pārvades kapacitāte ir zemāka nekā gaisa līnijām, kas nozīmē, ka tā paša rezultāta sasniegšanai jāierok vairākas paralēlas kabeļu līnijas. Tas padarītu projektu apmēram desmit reizes dārgāku, un izmaksu palielinājums atspoguļotos arī elektrības cenās.
Tomēr Sāremā pašvaldība nav apmierināta ar plānu būvēt gaisa līnijas. Tā kopā ar Sāremā Enerģijas aģentūru pavasarī nosūtīja vēstuli Ekonomikas un komunikāciju ministrijai, pieprasot plānā iekļaut skaidrojumu, kādēļ priekšroka dota gaisa līnijai. Ministrija atbildē izmantojusi “Elering” argumentus, tomēr šāda atbilde pašvaldību neapmierināja. Šonedēļ Sāremā mērs Miks Tuisks (Mikk Tuisk) atkal sazinājies ar ministriju.
Tuisks norādīja, ka, pēc pašavaldības domām, arguments par pazemes kabeļa neizdevīgumu ir nepamatots. Tā kā šī iespēja attiecīgā projekta kontekstā nav izvērtēta, tā nevar arī tikt izslēgta. Viņš arī iebilda pret argumentu, ka pazemes kabeļo ir pārāk dārgi, norādot, ka, lai gan sākotnējie ieguldījumi ir lielāki, nepieciešams skatīt izmaksas kopumā, iekļaujot arī regulāro apkopi. Viņš piebilda, ka
dažādas saistītās izmaksas vispār nav apskatītas.
Savukārt Sāremā iedzīvotāju iebildumus galvenokārt raisa ierobežojumi, kas būs jāievēro gana plašā laukumā ap augstsprieguma līnijām, un ainavas izmaiņas. Ja kabeļi tiku ierakti zemē, šīs problēmas nerastos.
Valdība uzsāka teritoriālā plānojuma un vides novērtējuma veidošanu ceturtajai Igaunijas-Latvijas elektrolīnijai 2024.gada februārī. Plānošanas process aizņems vairākus gadus, un sagaidāms, ka būvniecība varētu sākties nākamajā desmitgadē. Šobrīd ministrijai līdz 7.novembrim jāatbild Sāremā pašvaldībai.
Lasiet arī: Baltijas valstis veido plānus masveida evakuācijai