Igaunijas infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss (Kuldar Leis) norādījis, ka valdība plāno veikt labojumus likumā, lai radītu iespēju izlaist vides novērtējumu, kas kavē apkārtceļa būvniecību, raksta “ERR News.”
Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvalde (PPA) Sātses zābakā (15 hektārus plaša Krievijas teritorija, kas iestiepjas Igaunijā) 10.oktobrī konstatēja neierastu Krievijas karavīru aktivitāti, un nolēma slēgt vienu kilometru garo ceļa posmu, kas ved caur Krievijas teritoriju, un ko līdz šim netraucēti lietojuši vietējie iedzīvotāji. Caurbraukšanai ir zināmi ierobežojumi – pomu drīkst šķērsot tikai ar transportlīdzekļiem un neaptājoties, pārvietošanās ar kājām nav atļauta. Ceļš ir vienīgais asfaltētais ceļš, kas ved uz Sātsi – visi pārējie ir zemes ceļi vai mežā iebrauktas pēdas, kas maršrutam arī pievieno pāris papildus kilometrus.
2024.gadā Igaunijas valdība apstiprināja apkārtceļa būvniecību, un Transporta pārvalde sāka sākotnējo plānošanu. Būvniecībai bija arī atvēlēti līdzekļi 2025.gada budžetā. Tomēr 2025.gada maijā tika ziņots, ka vispirms jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, jo jaunais ceļš šķērsos dabas rezervāta teritoriju, un būvniecības vietā sastopami aizsargājami augi. Pagaidām plānots, ka novērtējums būs pabeigts 2026.gada augustā, un ceļš attiecīgi varētu būt pabeigts līdz 2027.gada beigām.
Leiss 13.oktobrī radioraidījumā “Uudis+” pavēstīja, ka nedēļas nogalē notikušais izgaismojis vājās vietas, un valdība jau sākusi neoficiālas sarunas risinājuma meklēšanai.
Transporta pārvaldes ģenerāldirektors Prīts Sauks (Priit Sauk) iepriekš norādījis, ka pārvalde nevar turpināt darbu, kamēr nav pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, un to var apiet tikai ar politisku lēmumu. Leiss sacīja, ka iespējamais risinājums ir izmaiņu veikšana vides aizsardzības likumos, tādējādi ļaujot ceļu būvēt, pamatojoties uz valsts drošības apsvērumiem. Viņš piebilda, ka līdz šim Sātses ceļa būvniecība ir uztverta kā jebkura cita, parasta ceļa būvēšana, tomēr šobrīd skaidrs, ka
tas ir valsts drošības jautājums, kas nozīmētu, ka nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums,
bet tam nepieciešams parlamenta apstiprinājums.
Valdība oficiāli apspriedīs jautājumu 16.oktobra sēdē. Leiss sacīja: “Lai gan tās pagaidām ir neoficiālas sarunas ministru starpā, ir skaidra nostāja, ka jautājumu nepieciešams atrisināt ātri.” Sēdes laikā PPA arī iepazīstinās ar drošības novērtējumu, kuru valdība izmantos, lai lemtu, vai ceļu caur Krievijas teritoriju var atvērt satiksmei.
Nolīgums par pārvietošanos Sātses zābaka teritorijā ar Krieviju tika parakstīts 2003.gada 20.maijā. Tajā sacīts, ka robežas režīms balstās uz labas gribas principiem. Tajā iekļauti arī nosacījumi teritorijas šķērsošanai, piemēram, apstāšanās aizliegums. Saskaņā ar informāciju PPA tīmekļvietnē, iebraucot Krievijas teritorijā, braucēji par to tiek informēti. Krievijas robežsargiem ir tiesības patrulēt Sātses zābakā, un sekot līdzi noteikumi izpildei, tāpat krievu amatpersonas drīkst apturēt transportlīdzekļus, lai veiktu pārbaudes. Ja nākas apstāties tehnisku iemeslu dēļ, ir jāsazinās ar Sātses robežsardzes posteni un jāgaida transportlīdzeklī.
Problēmas saistībā ar Igaunijas-Krievijas robežu nav jaunas, tās bijušas aktuālas jau kopš 90.gadiem. 2005.gadā noslēgtais līgums starp valstīm iekļāva norunu likvidēt Sātses zābaku. Igaunijas valdība līgumu ratificēja, bet Krievija atteicās to darīt. 2014.gadā tika parakstīts jauns līgums, bet tas tā arī nav stājies spēkā, jo ne Igaunija, ne Krievija nav to ratificējusi.
Lasiet arī: Igaunijas robežas tuvumā manīti krievu karavīri; ministri norāda – panikai nav pamata