Eiropas pārtikas sistēma balstās uz apdraudētu sugu – bloka zemniekiem, kuri kļūst vecāki, bet jaunieši bieži vien pamet zemkopību, to pat īsti nesākuši, nevarot konkurēt ar lielsaimniekiem, raksta “Politico.”
Katru gadu tūkstošiem zemnieku gadu dēļ pamet nodarbi, bet vietā nāk arvien mazāk jaunu spēku. Daudzviet Eiropas laukos vīd sabrukuši šķūņi, mazās skolas tiek slēgtas, un zeme iznomāta megafermām. Rezultātā arvien mazāk tiek audzēta vietējā pārtika, un lielveikalu plauktus aizņe importa produkti. Arī nodarbe sāk grimt aizmirstībā.
Brisele apņēmusies ar to cīnīties. Plānots, ka lauksaimniecības komisārs Kristofs Hansens (Christophe Hansen) 21.oktobrī iepazīstinās ar ES stratēģiju paaudžu atjaunošanai lauksaimniecībā. Tas ir plāns, ar kura palīdzību ES vēlas panākt, ka jaunie zemnieki paliek pie nodarbes.
Eiropas Jauno zemnieku padomes (CEJA) prezidents Pēters Mēdendorps (Peter Meedendorp) norādīja, ka jaunie zemnieki jau vairāk nekā desmit gadus lūdz bloka likumdevējus rīkoties. Gatavojot jauno stratēģiju, viņš dalīja laiku starp savu fermu un Briseli. Lai gan viņš nepacietīgi gaida, ko vēstīts Hansens, viņš arī šaubījās par to, cik daudz no ieteikumiem varēs īstenot, ja tam nebūs finansējuma.
Eiropas Komisija vēlas, lai dalībvalstis atvēl 6% no lauksaimniecības politikas īstenošanai (CAP) paredzētajiem līdzekļiem tieši paaudžu atjaunošanai lauksaimniecībā.
Paliek jautājums, vai plāns tiešām spēs apturēt Eiropas fermu izzušanu.
Vairāk nekā trešdaļa Eiropas zemnieku ir vecāki par 65 gadiem, un tikai viens no astoņiem zemniekiem ir jaunāks par 40 gadiem. Luksemburgas jauno zemnieku grupas LLJ viceprezidente Sāra Tilla (Sarah Thill) sacīja, ka nav tā, ka jaunieši nevēlētos nodarboties ar lauksaimniecību. Vienkārši esot teju neiespējami sākt.
Atrast zemi, lai veidotu saimniecību, ir teju neiespējami. Viens hektārs lauksaimniecības zemes ES maksā teju 12 000 eiro, un Nīderlandē tie var būt pat 90 000 eiro par hektāru. Beļģijas jauno zemnieku apvienības FJA vadītājs Floriāns Poncelets (Florian Poncelet) sacīja, ka bankas prasot garantijas no jauniešu vecākiem, kuri nevar tās dot, un veidojas apburtais loks. Nīderlandiešu jauno zemnieku grupas NAJK priekšsēdētājs Rojs Meijers (Roy Meijer) bija ļoti tiešs –
ja kāds ir 25 gadus vecs un vēlas nopirkt zemi, viņš par to var aizmirst.
Eiropas jaunie zemnieki ir vairāk nepacietīgi, nekā nostalģiski – viņi lauksaimniecību redz kā uzņēmējdarbību, nevis aizsargājamu tradīciju. Meijers norādīja, ka jaunieši negaida subsīdijas un vieglu naudu no Briseles. Esot vajadzīga paredzamība un stabilitāte, un skaidri noteikumi, kas nemainās pēc katras reformas. Meijers piebilda, ka viņa vecuma cilvēki nebaidās no inovācijām, bet veidot uzņēmējdarbību uz grīļīga pamata nevar.
Brisele ar CAP palīdzību ilgstoši centusies piesaistīt jaunos zemniekus. Hansens tagad vēlas pacelt latiņu, un panākt, ka līdz 2040.gadam dubultojas to zemnieku skaits, kas ir jaunāki par 40 gadiem. Tādēļ EK vēlas palielināt CAP daļu, kas novirzīta jaunajiem zemniekiem, ierobežot izmaksas tiem, kas ir pensijā, un jaunajiem censoņiem piedāvāt aizdevumus līdz 300 000 eiro.
Jaunieši baidās, ka ambīcijas varētu būt lielākas par iespējām. CEJA raizējas, ka patiesībā valdības jaunajiem zemniekiem varētu atvēlēt pat mazāk. Tāpat pastāv bažas, ka paaudžu atjaunošanās lauksaimniecībā būs mazāk svarīga par citām prioritātēm.
Lasiet arī: Viedoklis | Kad nacionālā bagātība kļūst par svešu īpašumu: kā Latvija zaudē savus mežus