Eiropas Savienības līderi vienojušies par finansiāla atbalsta sniegšanu Ukrainai nākamo divu gadu laikā, bet, pēc Beļģijas iebildumiem, tomēr lēmuši šobrīd neizmantot iesaldētos Krievijas aktīvus aizdevumam Kijivai, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Pēc tikšanās Briselē visi ES valstu līderi, izņemot ungārus, vienojušies par to, ka Eiropas Padome apņēmusies finansiāli palīdzēt Ukrainai, tostarp sniedzot atbalstu militārajām un aizsardzības vajadzībām. Paziņojumā, ar ko “Reuters” iepazinusies pirms tā publiskošanas, Eiropas Komisijai lūgts pēc iespējas ātrāk izvērtēt iespējas sniegt finansiālo palīdzību. Paziņojuma tekstā arī norādīts, ka, saskaņā ar ES likumdošanu, Krievijas aktīviem jāpaliek iesaldētiem līdz brīdim, kad Maskava pārtrauc karu un agresiju pret Ukrainu, un kompensē nodarīto kaitējumu.
Tajā pašā laikā paziņojumā nav skaidri norādīts, ka iesaldētie aktīvi tiks izmantoti reparāciju maksājumiem. No jaunākā teksta varianta izņemts iepriekš tur bijušais teikums, kas norādīja, ka “EP aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk, balstoties uz Ukrainas finansiālajām vajadzībām, piedāvāt ierosinājums, tostarp pakāpenisku naudas līdzekļu, kas saistīti ar iesaldētajiem Krievijas aktīviem, izmaksu saskaņā ar ES un starptautisko likumdošanu.”
Daudzi
ES diplomāti tika gaidījuši, ka valstu līderi prasīs EK nākt klajā ar oficiālu juridisko ierosinājumu
par reparāciju aizdevumu, ko veidotu Krievijas aktīvi. Tomēr Beļģijas premjerministrs Bārts de Vēvers (Bart De Wever) informējis par trim prasībām, kam jāgarantē, ka Beļģija neuzņemsies atbildību viena. Iesaldētie Krievijas aktīvi pašlaik ir tās pārvaldībā. De Vēvers sacīja, ka tad, ja prasības tiks apmierinātas, plānu var īstenot. Ja tās netiks apmierinātas, viņš darīs visu, kas viņa spēkos, lai lai Eiropas un valsts līmenī politiski un likumīgi apturētu lēmumu.
Beļgijas premjerministrs aicinājis visas ES dalībvalstis kopīgi segt jebkādus juridiskos izdevumus, kas varētu rasties, ja Krievija izvēlēsies tiesvedību, un arī piedalīties līdzekļu atmaksā, ja tas būs nepieciešams. Viņš piebilda, ka shēmā jāiekļauj arī citu valstu pārvaldībā esošie Krievijas aktīvi.
Lasiet arī: Eiropa vēlas diktēt iesaldēto Krievijas aktīvu izlietošanas veidu; Kijiva nepiekrīt