Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna (Viktor Orbán) politiskais padomnieks informējis, ka Ungārija izskata iespēju apvienot spēkus ar Čehiju un Slovākiju, lai Eiropas Savienībā veidotu aliansi pret atbalstu Ukrainai, raksta “Politico.”
Orbāns cer apvienoties ar Čehijas parlamenta vēlēšanās uzvarējušo populistu Andreju Babišu (Andrej Babiš) un Slovākija premjerministru Robertu Fico (Robert Fico), lai pirms ES sanāksmēm veidotu vienotu nostāju jautājumos par Ukrainu. Lai gan stingra politiskā alianse ir maz ticama, veidojums varētu ievērojami ietekmēt ES centienus finansiāli un militāri atbalstīt Ukrainu.
Premjerministra padomnieks Balāžs Orbāns (Balázs Orbán) sacīja, ka alianse ir iespējama, un tā kļūs arvien redzamāka. Viņš piebilda, ka šāda veida alianse jau ļoti labi darbojās migrācijas jautājumos, un tikai tā Ungārijai esot izdevies turēties pretī. Politiķis atsaucās uz tā saukto “Višegrada 4” grupu, ko veidoja Ungārija, Čehija, Slovākija un Polija.
Grupa izjuka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, jo Polija atbalsta Ukrainu, savukārt Ungārija saglabājusi draudzīgas attiecības ar Maskavu. Jauna alianse varētu tikt veidota no trim valstīm, jo Polijas pašreizējais premjerministrs Donalds Tusks (Donald Tusk) iestājas par atbalstu kara plosītajai Ukrainai, un diez vai veidos sadarbību ar Orbānu.
Tikmēr Babišs un Fico piesliekušies Orbāna viedoklim,
aicinot veidot dialogu ar Maskavu, nevis izdarīt ekonomisko spiedienu. Babišs ticis kritizēts par klaji pausto skepsi Ukrainas atbalstam. Čehijas pašreizējais ārlietu ministrs brīdinājis, ka Babišs pie Eiropas Padomes sarunu galdiem varētu kļūt par Orbāna marioneti.
Tomēr pat šādos apstākļos alianses izveidošana prasīs laiku. 2023.gadā pārvēlētais Fico līdz šim izvairījies noteiktās politiskajās jomās oficiāli veidot aliansi ar Orbānu, savukārt Babišam vispirms jāizveido valdība un jākļūst par premjerministru.
Ungārijas premjerministra padomnieks sacīja, ka Ungārijas vēlme veidot politiskās alianses ir kas vairāk par Eiropas Padomi, un Orbāna partija “Fidesz,” kas ir daļa no Eiropas galēji labējo partiju apvienības, varētu veidot partnerības Eiropas Parlamentā. Viņš kā iespējamos partnerus nosauca vairākas Eiropas galēji labējās partijas. Padomnieks piebilda, ka arī lielās partijas agrāk vai vēlāk vērsīsies pret Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu von der Leienu (Ursula von der Leyen), un norādīja, ka
galēji labējām partijām ir arī labi attīstīts domnīcu tīkls, kurš plaši darbojas arī Briselē.
Domnīca “MCC Brussels” saņem lielu daļu finansējuma no Ungārijas premjerministra sabiedrotajiem, un kuras priekšsēdētājs ir viņa politiskais padomnieks, kopš 2022.gada centusies izvērst ietekmi Briselē.
Orbānu, kurš pie varas bijis pēdējos 15 gadus, 2026.gadā gaida izaicinošas vēlēšanas, kurās viņš varētu arī zaudēt. Aptaujas liecina, ka opozīcijas spēcīgākā partija šobrīd popularitātē pārspēj pašlaik pie varas esošo “Fidesz.” Jautāts par vēlēšanām, premjerministra padomnieks sacīja, ka tās, kā vienmēr, būs smagas, un vainoja Briseli par organizētiem centieniem mainīt politiku Ungārijā.
EK paziņojusi, ka lēmumi aizturēt ES fondu līdzekļu izmaksu Ungārijai saistīti ar Budapeštas nevēlēšanos pakļauties ES likumiem, nevis politisko dienaskārtību.
Lasiet arī: Čehijas prezidents izvēlas Babišu par valdības veidotāju
Lasiet arī: Orbāna iemīļota Briseles domnīca no Budapeštas saņēmusi miljoniem eiro